Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis iedzīvotājus pamest mājas un doties uz drošāku patvērumu, īpaši līdz ziemai, jo reģionā drīz vairs nebūs gāzes un tas kļūs neapdzīvojams.
Daudzās Ukrainas austrumu un dienvidu pilsētās infrastruktūra ir tik izpostīta, ka nav pieejams ne siltums, ne ūdens. Doneckas apgabala Slovjanskā atlikusi vairs tikai viena vieta, kur var tikt pie dzeramā ūdens. Tur, riskējot ar dzīvību, ik dienu dodas pilsētā vēl palikušie cilvēki.
Vienīgā iespēja tikt pie ūdens
Tālumā dzirdamās artilērijas dunoņa sajaucas ar cilvēku čalām, kuri pulcējušies pie Slovjanskas publiskā ūdens pumpja. Tas kaut uz mirkli izjauc baiso klusumu, kas iestājies pilsētas tukšajās un pamestajās ielās. Un arī te katrs uzkavējas pavisam neilgu laiku. Publiskā ūdens iegūšanas vieta tagad jau vairākus mēnešus ir vienīgā iespēja tikt pie ūdens, jo nemitīgajos uzbrukumus pilsētas infrastruktūra ir gandrīz pilnībā izpostīta.
"Bez ūdens – ne uz priekšu, ne atpakaļ. Katru dienu nesu pa 60, 80, 100 litriem, kā nu sanāk, un vienalga nepietiek. Ļoti cenšos taupīt. Bet ir karsts," stāsta Slovjanskas iedzīvotāja Ninela Kislovska.
"Lieku reizi nemazgājos, neizmazgāju veļu. Bet ir jāmazgā trauki, kaut kas jātaisa ēst. Vasarā gatavoju konservus ziemai. Es vispār nesaprotu, kā var būt tāds cilvēks, kas liedz citiem cilvēkiem ūdeni. Maize, ūdens un gaiss ir svētas lietas."
Riskējam. Bet kas cits atliek?
Ūdeni plastmasas pudelēs pilda un uz mājām gādā arī Ļubova Malija. Un pacietīgi, pakāpienu pa pakāpienam velk ratiņus uz augšējo stāvu. Viņa lej traukos, cik vien var.
"Tur bombardē, skan sirēnas, bet mēs tik un tā ejam pēc ūdens. Riskējam. Bet ko gan mēs varam darīt. Gribas, lai viss būtu tīrs."
Ūdenī, kas atnests no pilsētas, Ļubova ieliek kauliņu buljonam un vāra sakņu zupu. Tas ir brīdis, kad kara nenormālajā ikdienā viņa var sajusties normāli.
Tikmēr turpat, aiz viņas loga, ceļu uz pilsētas vienīgo ūdens artēriju ar pudelēm un kannām pie rokas un ratiņos mēro citi Slovjanskas iedzīvotāji, cerot, ka ceļā viņus nepārsteigs ienaidnieka raidītais lādiņš.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
