Slovēnija var aizkavēt Eiropas Finanšu stabilitātes fonda paplašināšanu

Politiskās nestabilitātes dēļ Slovēnija var aizkavēt Eiropas Finanšu stabilitātes fonda paplašināšanu un otra Grieķijas aizdevuma piešķiršanu. Ir paredzams, ka nākamnedēļ gaidāmajā parlamenta balsojumā būs ļoti grūti iegūt deputātu vairākuma atbalstu abu pasākumu apstiprināšanai. Līdzīga situācija pašreiz ir arī Slovākijā.
*
Tādā valstī kā Slovēnija, kas Eiropas Savienībai pievienojās kopā ar Latviju, pārliecināt iedzīvotājus par nepieciešamību atbalstīt Grieķiju nemaz nav viegli. Jo sevišķi, ja tas ir jādara līdztekus pašmāju budžeta un pensiju samazināšanai.
Tomēr slovēņu žurnāliste Špela Zupana no interneta portāla 24ur.com uzskata, ka vairākums Slovēnijas parlamenta deputātu nobalsos par aizdevuma piešķiršanu Grieķijai un Eiropas Finanšu stabilitātes fonda paplašināšanu.
"Šobrīd ir grūti paredzēt kā parlaments nobalsos nākamajā otrdienā. Tomēr pēc pašreizējās informācijas, deputātu vairākums atbalstīs stabilizācijas paketi, jo eiro stabilitāte ir ļoti nozīmīga arī Slovēnijas ekonomikai."
Slovēnija bija viena no pirmajām jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas ieviesa eiro. Tādēļ arī šīs valsts parlamentam ir jāapstiprina vasarā panāktā eirozonas valstu vadītāju vienošanās par Eiropas Finanšu stabilitātes fonda paplašināšanu un Grieķijas aizdevumu. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu un daudzi citi Eiropas politiķi jau vairākkārt aicināja visas eirozonas valstis pēc iespējas ātrāk ratificēt šīs vienošanās, jo bez tām situācija Eiropā var krasi pasliktināties. Tomēr Slovēnijā situāciju sarežģīja līdzšinējās mazākuma valdības krišana. Turpina žurnāliste Špela Zupana.
"Vairums slovēņu ir pret atbalsta piešķiršanu Grieķijai, jo arī Slovēnijā valda krīze. Bezdarbs ir liela problēma. Ir nepieciešams samazināt izdevumus gan veselībai, gan pensijām, gan citiem valdības tēriņiem. Turklāt vidējā alga Slovēnijā ir krietni zemāka nekā Grieķijā. Tādēļ daudzi slovēņi atbalsta opozīcijas politiķus, kuri saka, ka Slovēnijas valdībai vispirms būtu jāpalīdz saviem iedzīvotājiem, nevis Grieķijai."
Ārkārtas vēlēšanas Slovēnijā, visticamāk, ir gaidāmas novembra beigās vai decembra sākumā. Tomēr jau tagad ir paredzams, ka Slovēnijā pie varas varētu nākt opozīcija, saka slovēņu žurnāliste.
"Slovēnijas vēlētāji pašreiz nav apmierināti ar politiku. Viņi neuzticas politiķiem un grib redzēt jaunas sejas. Cilvēki pašreiz ir ļoti vīlušies politikā. Bet tā kā ārkārtas vēlēšanas, ja tādas notiks, būs jau pavisam drīz, maz ticams, ka tajās būs jaunas sejas. Tādēļ vēlētāji vai nu balsos par mazāko ļaunumu vai nu nepiedalīsies nemaz. Līdz ar to gaidāmie rezultāti būs ļoti interesanti."
Jāpiebilst, ka līdzīga situācija pašreiz ir arī Slovākijā, kur valdības vadītāja tuvākajā laikā var zaudēt krēslu, jo daudzi parlamenta deputāti ir pret eirozonas stabilizācijas paketi.