Polijas un Ungārijas izteiktais protests pret ES fondu līdzekļu piešķišanas sasaisti ar tā dēvētās likuma varas ievērošanu bija iemesls šonedēļ uzlikt veto Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžetam un bloka tautsaimniecības atveseļošanas paketei. Šī veto dēļ domājams tiks aizkavēta ES finansējuma piešķiršana, jo nākamais daudzgadu budžets sāksies jau 1. janvārī.
Pēc Ungārijas premjera Viktora Orbāna domām, likuma varas piesaiste tiesiskuma ievērošanai esot to valstu šantāža, kas iebilst pret migrantu ielaišanu savā valstī.
Pirms gaidāmā bloka līderu videosamita gan nav liecību, ka pārējās valstis varētu piekāpties Varšavas un Budapeštas prasībām, tomēr kompromiss būs jārod.
Nīderlandes premjerministrs Marks Rute sacījis, ka iepriekš panāktais kompromiss par tiesiskumu ir obligātais minimums.
Tikmēr ES ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni trešdien, 18. novembrī, aicināja dalībvalstu valdības šajā izšķirošajā brīdī izrādīt spēcīgu atbildības sajūtu pret saviem pilsoņiem un visiem eiropiešiem.
KONTEKSTS:
Ungārija un Polija pirmdien, 16.novembrī, uzlikuši veto ES ilgtermiņa budžetam un bloka tautsaimniecības atveseļošanas paketei pēc Covid-19 izraisītās krīzes, tādējādi izsakot savu protestu pret ES fondu līdzekļu piešķiršanas sasaisti ar tā dēvētās likuma varas ievērošanu.
Mehānisms, kas sasaistītu likuma varas principu ievērošanu ar ES finansējuma sadali, varētu tikt iedarbināts gadījumos, kad ES līdzekļi tiek izšķērdēti, piemēram, korupcijas gadījumā. Mehānisms sasaistītu ES finansējuma sadali ar tiesu sistēmas neatkarību, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, cilvēktiesību ievērošanu un citām pamata tiesībām.
Tiek uzskatīts, ka šis mehānisms galvenokārt domāts, lai novērstu atkāpšanos no demokrātijas Polijā un Ungārijā.
