Līdz 1. aprīlim “Worldometer” Slovēnijā ir uzskaitījis 802 apstiprinātus inficēšanās gadījumus. No tiem 15 ir beigušies letāli, izveseļojušies 10, bet 777 turpina slimot.
Pēc Slovēnijas valdības apkopotajiem datiem, 30. martā izdarītas 1125 Covid-19 analīzes, no kurām 46 (4%) uzrādījušas pozitīvu rezultātu. Intensīvajā terapijā atrodas 28 (23,5%) no 119 hospitalizētajiem pacientiem. Mirstības procents ir 1,9% no visiem inficētajiem.
Pīķis vēl nav iestājies, bet līkne izlīdzinās
Valsts veselības ministrs Tomažs Gantars marta vidū paziņoja, ka Slovēnija joprojām “kontrolē situāciju”, tomēr, viņaprāt, pandēmija vēl kulmināciju nav sasniegusi, un tuvākajās dienās vai nedēļās ir gaidāms jauns inficēšanās gadījumu pieaugums.
"Mēs vairāk nenovērojam jaunu gadījumu eksponenciālu pieaugumu, mūsu saslimstību līkne izskatās gludāka nekā iepriekš," ministru citē neatkarīgais Eiropas mediju tīkls "Euractiv."
Pirmais Covid-19 gadījums Slovēnijā tika fiksēts 4. martā. "Pacients numur 1" izrādījās tūrists, kas caur Itāliju atgriezās no Marokas. Inficētais tika nekavējoties hospitalizēts un ievietots izolētā palātā kādā Ļubļanas slimnīcā. Līdz šim notikumam valstī jau bija veikti 352 koronavīrusa testi.
Nedēļu pēc pirmā inficēšanās gadījuma tika ieviesti pirmie karantīnas pasākumi. 10. martā pārtraukta aviosatiksme ar Itāliju, Dienvidkoreju, Ķīnu un Irānu. Tai pašā dienā tika slēgta arī automašīnu satiksme ar Itāliju, ļaujot pārvietoties tikai kravu transportam. 12. martā valsts izsludināja epidēmiju, bet no 16. marta slēgtas mācību iestādes, kā arī atcelti mediķu atvaļinājumi.
Martā vidējais jaunu saslimšanas gadījumu pieaugums Slovēnijā sasniedza 18% dienā. Šobrīd šis rādītājs ir samazinājies līdz 6%.
Valdības maiņa
Pirmās pandēmijas dienas Slovēnijā ritēja sarežģīti. Janvāra beigās atkāpās valsts premjerministrs Marians Šarecs, un jaunās valdības veidošana notika tieši tajā brīdī, kad pandēmijas epicentrs no Āzijas pārcēlās uz Eiropu. Pirmais inficētais Slovēnijas iedzīvotājs tika konstatēts vienu dienu pēc jaunā premjera Janeza Janšas stāšanās amatā.
Viņš nekavējoties apvainoja iepriekšējo valdību, ka tā neesot izstrādājusi pienācīgus ārkārtas situācijas rīcības plānus, bet mediķi nav nodrošināti ar nepieciešamo aprīkojumu.
"Mēs šeit, Slovēnijā, neesam tam gatavi. Neraugoties uz to, ka notiekošais Itālijā bija mūsu acu priekšā, mēs neticējām, ka vīruss atnāks arī pie mums. Pat skolas brīvdienu laikā mēs saviem pilsoņiem nedevām nekādus padomus. Mums teica, visa ir pietiekami, tomēr izrādījās, ka noliktavas ir praktiski tukšas, bet tas, kas tur ir, neatbilst mūsu vajadzībām," paziņoja Janša.
Jaunā valdība ieviesa stingrākus karantīnas noteikumus, un no 20. marta Slovēnija ieviesa ne tikai aizliegumu rīkot publiskus pasākumus, bet arī no mājām drīkst iziet tikai uz darbu, tuvējo veikalu, aptieku vai pie ārsta.
Pārkāpējiem draud 400 eiro sodanauda.
Nozaudētās maskas
Šobrīd Slovēnijas valdība aktīvi meklē iespējas apgādāt mediķus ar visu nepieciešamo cīņai ar epidēmiju. Tomēr medicīnas iekārtu un aizsardzības līdzekļu sagāde nenotiek tik gludi, cik gribētos. Tā, piemēram, pasūtītie trīs miljoni aizsargmasku pa ceļam "pazuda" un tā arī netika piegādāti.
Aizsardzības ministrija notikušo skaidroja ar "klasisku krāpšanas shēmu", ko īstenoja kāds ražotājs, kas atrodas Bosnijā.
Tāpat tiek gaidīta masku piegāde no Vācijas, tomēr tā kavējas transporta ierobežojumu dēļ. Slovēņu diplomāti cenšas atrisināt situāciju pēc iespējas ātrāk, jo slimnīcu rezerves sāk izsīkt. LSM.lv jau rakstīja, ka Vācija, sākoties pandēmijai, ieviesa eksporta ierobežojumus dažām ar medicīnu saistītām precēm, tai skaitā ķirurģiskajām maskām.
Slovēnijas valdība ir nolēmusi, ka inficētaie pacienti, kam nav nepieciešama medicīniskā palīdzība, vēlreiz testēti netiks. Līdz ar to epidēmijas dinamika tiks vērtēta, tikai ņemot vērā hospitalizēto pilsoņu dinamiku.
Otrdien, 31. martā, Ļubļanā tika atvērts pirmais pārvietojamais hospitālis laukumā iepretim karaspēka bāzei. Tur slovēņu mediķi plāno izvietot līdz 120 pacientu.
