Neilgi pēc Eiropas vispārējās krīzes sākšanās, pamatīgi sašķobījās arī līdz šim visai stabilās Slovēnijas situācija. Pēc tam, kad Slovēnija veica pārbaudes desmit valsts nozīmīgākajās bankās, atklājās, ka divas no tām ir jālikvidē pilnībā, savukārt trim lielākajām valstij piederošajām bankām vajadzīgs steidzams atbalsts. Ilgstoši Eiropā nerima spekulācijas par to, ka Slovēnijai tomēr nāksies lūgt palīdzību starptautiskajiem aizdevējiem, kā to jau ir darījusi Grieķija, Īrija, Portugāle, Spānija un Kipra, un kļūt par sesto glābjamo valsti.
Taču šajās dienās bažas ir kliedētas, jo EK ir apstiprinājusi Slovēnijas valdības izstrādāto banku glābšanas plānu. Tas paredz, ka Slovēnijas trīs lielākās bankas - NLB, NKBM un "Abanka" - nekavējoties saņems palīdzību, bet bankas "Factor Banka" un "Probanka" tiks likvidētas.
Banku glābšanā Slovēnijas valdība iepludinās 4,6 miljardus eiro jeb vairāk nekā 3 miljardus latu.
Visi tā saucamie toksiskie aktīvi tiks pārvirzīti uz jau aizvadītajā gadā īpaši izveidoto banku, kurā glabājas gandrīz 8 miljardu eiro vērti riskantie aktīvi. EK secinājusi, ka tas nav pretrunā ar konkurences nosacījumiem. Taču tā norāda, ka finanšu palīdzību apstiprina uz laiku, bet galīgo lēmumu pieņems pēc tam, kad valdība iesniegs banku restrukturizācijas plānu.
Eiropas Konkurences komisārs Hoakims Almunja sacījis, ka šis lēmums apstiprina uzticību Slovēnijas bankām. Savukārt Slovēnijas ekonomikas eksperti un akadēmiķi jau iepriekš norādījuši, ka tikai banku glābšana problēmu dziļumu neatklās un valdībai jādara viss, lai novāktu šķēršļus, kas neļauj Slovēnijas ekonomikai atkopties.
Ekonomisti īpaši uzsvēruši - liela nozīme ir tam, ka pēdējos gados valstī būtiski sarukušas ārvalstu investīcijas. Pēdējā laikā Slovēnijas valdība ir aktīvi apmeklējusi ārzemes, viesojoties, piemēram, Vācijā, Francijā, Itālijā, Krievijā nolūkā piesaistīt investoru interesi. Valsts gatavojas nodot privatizācijai vairākus vietējai ekonomikai svarīgus objektus, piemēram, lidostu un telekomunikāciju operatoru.
Slovēnijas ekonomikas atveseļošanos pēc vismaz četru gadu ilgas lejupslīdes sola, tikai sākot ar 2015. gadu. Simboliski, ka Slovēnijas banku glābšanas plāns klajā nāk laikā, kad Eiropas Savienība lemj par to, kā stiprināt Eiropas Savienības banku sektoru kopumā.
Ceturtdien Briselē divu dienu sanāksmi sāk Eiropas Savienības dalībvalstu līderi, un paredzams, ka viens no vissvarīgākajiem jautājumiem būs Banku savienības izveidošana. Tās nolūks būs raudzīties, lai līdzīgas krīzes Eiropas finanšu institūcijas vairs nepiemeklētu, un veidot īpašu fondu, kurā krīzē nonākušās bankas varētu vērsties pēc palīdzības.
