Lēmums pieņemt ārkārtas rīcības plānu recesijas skartās Slovēnijas glābšanai ir pieņemts tikai septiņas nedēļas pēc tam, kad šīs nelielās eirozonas valsts valdības priekšgalā stājusies premjerministre Alenka Bratušeka.
Viņas stāšanās amatā notikusi laikā, kad arvien biežāk izskan brīdinājumi par to, ka savulaik par Eiropas Savienības paraugvalsti uzskatītā Slovēnija tagad var kļūt par sesto eirozonas dalībnieki, kurai līdzīgi kā nesen Kiprai būs nepieciešams starptautiska finansiāla palīdzība. Kredītreitingu aģentūra Moody's pagājušajā nedēļā samazināja Slovēnijas kredītreitingu līdz viszemākā statusa līmenim, norādot, ka valstī jau kopš 2011.gada valda recesija, bezdarba līmenis ir sasniedzis 13,5%, kā arī aktualizējot problēmas banku sektorā.
Ceturtdien Slovēnijas valdība pieņēmusi rīcības plānu savas ekonomikas glābšanai. Kā paziņojusi Alenka Bratušeka, sākotnēji plānotais 0,5% līdz 5% lielais krīzes nodoklis visām algām netiks ieviests, taču šāda iespēja tiks saglabāta kā plāns B gadījumam, ja pārējie pasākumi nesniegs vēlamos rezultātus.
Tā vietā ir plānots jau no šā gada 1.jūlija palielināt pievienotās vērtības nodokli, lai arī sākotnēji to bija plānots darīt tikai nākamajā gadā. Arī jauno īpašumu nodokli paredzēts ieviest jau janvārī, nevis 2015. gadā.
Kā paziņojusi Bratušeka, valdība ļoti labi apzinās, ka neviena nodokļu celšana neatstāj pozitīvu ietekmi uz ekonomiku, tāpēc ir izvēlēts tāds scenārijs, kurš atstās vismazāko ietekmi uz valsts ekonomisko izaugsmi. Alenkas Bratušekas piedāvātais plāns arī paredz privatizēt 15 uzņēmumus, ieskaitot valsts otro lielāko banku "NKMB", aviokompāniju "Adria Airways", Ļubļanas lidostu, Slovēnijas telekomunikāciju uzņēmumu, kā arī vairākus pārtikas ražošanas kompānijas.
Iepriekš bija izskanējušas arī prognozes, ka valdība cenšas panākt vienošanos ar arodbiedrībām par algu samazināšanu, kā arī pensiju iesaldēšanu. Arodbiedrību līderi gan uzskata, ka vēl lielāka PVN celšana tikai novedīs vēl lielākās finansiālajās grūtībās jau tā nabadzīgos un neaizsargātos pilsoņus.
Tagad jaunpieņemtais plāns tiks nosūtīts izskatīšanai Briselei. Eiropas Savienības ekonomisko lietu komisārs Olli Rēns iepriekš paziņojis, ka atkarībā no tā, cik pārliecinoši, konkrēti un uzticami būs Slovēnijas plāni, Brisele pieņems lēmumu par turpmākajiem soļiem līdz maija beigām. Kā aģentūrai France Press norādījis analītiķi Matevžs Tomšičs, ir ļoti iespējams, ka jaunpieņemtā programma nepārliecinās Eiropas Savienības vadību, jo jaunajā rīcības plānā pārāk liela uzmanība pievērsta nodokļu celšanai nevis izdevumu samazināšanai.
