Tieši pirms gada noslepkavotais slovāku pētnieciskais žurnālists Jans Kucjāks gatavojās publicēt ziņojumu par iespējamām Slovākijas politisko aprindu saiknēm ar itāļu mafiju. Publikācijā, kas dienasgaismu ieraudzīja vien pēc tās autora nāves, apgalvots, ka krāpšanās dēļ ir pazaudēti vairāki miljonu Eiropas Savienības lauksaimniecības subsīdijām atvēlēto eiro. Kucjāka slepkavība un viņa atklātie fakti izraisīja nopietnu krīzi valstī, aizsāka plašas iknedēļas demonstrācijas un galu galā noveda pie valdības atkāpšanās pagājušā gada martā.
Pieminot Jana Kucjāka bojāejas pirmo gadadienu, kā arī protestējot pret pašreizējo politisko situāciju valstī, protesta akcijas Slovākijas pilsētu ielās notiks arī šodien. Akcijas organizē kustība “Par cieņpilnu Slovākiju”, kura norāda, ka žurnālista slepkavība izmainīja gan iedzīvotāju dzīvi, gan arī valsti kopumā. Tieši tāpēc par šīsdienas protestu galveno saukli izvēlēti “Mēs neaizmirsīsim! Mēs turpināsim!”.
Organizatori arī norāda, ka gada laikā ir izveidojusies sabiedrība, kas pieprasa jaunus pārvaldes veidus, pieprasa cieņpilnu attieksmi, noraida iedomību un naidu, kā arī pieprasa patiesību un taisnīgumu līdz šim tik pierasto melu un neierobežotā populisma vietā.
Taču tā vietā amatpersonas nav gatavas uzņemties atbildību un iestāties par patiesību, bet turpina aizsargāt savus titulus un amatus, necienīgi izturoties pret iedzīvotājiem. Protestu organizatori arī gatavojas iestāties pret personiskiem uzbrukumiem, pazemošanu un meliem, kuriem viņi ir pakļauti par savu pilsonisko aktivitāti. Tāpat tiek pieprasīta arī rūpīga Jana Kucjāka slepkavības izmeklēšana un vainīgo personu nosaukšana.
Jau neilgi pēc Jana Kucjāka slepkavības plašajiem protestiem pievienojās arī daudzie slovāku zemnieki, kuri pagājušajā gadā ar traktoriem ieradās galvaspilsētā Bratislavā. Arī šīs nedēļas sākumā zemnieki ar traktoriem devās braucienā pāri visai valstij, lai piedalītos šīsdienas protestos. Otrdien daudzi lauksaimnieki jau ieradās galvaspilsētā, kur viņus uz tikšanos bija uzaicinājis arī premjerministrs Peters Pellegrini.
Valdība ir paudusi gatavību uzklausīt zemnieku prasības un problēmas, lai pieņemtu ilgi prasītos lēmumus par vairākām nozīmīgām reformām. Īpaši lauksaimnieki vēlas apspriest zemes apvienošanu, veidus, kā zemnieki var iegūt īpašumā zemi, kā arī veidus, kā lauksaimniecības maksājumu aģentūra uzrauga un, kā tiek uzsvērts, arī ignorē īpašuma tiesības.
Atsevišķi protestu dalībnieki norāda, ka zemju apvienošana faktiski tika apturēta jau 2009. gadā un kopš tā laika zemes īpašniekus noteikt ir ļoti grūti. Zemnieki pieprasa, ka tiktu īstenota jau pirms 20 gadiem plānotā reforma, kā arī ieviesti griesti Eiropas Savienības lauksaimniecības subsīdijām. Tas novērstu situāciju, kad lielākā daļa no šīs naudas nonāk ietekmīgu finanšu grupu rokās. Tāpat tiek prasīti arī pretkorupcijas pasākumi gan lauksaimniecības, gan mežsaimniecības sektoros.
Pagājušajā gadā Slovākijas lauksaimniecības ministre Gabriela Matečna jau paziņoja, ka ir izveidoti īpaši zemes īpašnieku reģistri, kuros jebkurš interesents var pārbaudīt iespēju saņemt tiešmaksājumus. Toreiz viņa apgalvoja, ka jaunā elektroniskā sistēma veicinās caurskatāmību visā sektorā. Šonedēļ Matečna paziņojusi, ka jaunos zemnieku protestus uzskata par politiski motivētiem.
Slovākijas vārds šonedēļ izskanējis arī Briseles gaiteņos. Eiropas Parlamenta Pilsonisko brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā tika uzklausīts un pieņemts īpašas darba grupas ziņojums par likuma varu un cīņu pret korupciju Eiropas Savienībā. Ziņojumā īpaša uzmanība pievērsta tieši Slovākijai un Maltai.
"Es esmu ļoti pateicīga par tik plašu atbalstu šai rezolūcijai. Tā ir par likuma varu Eiropas Savienībā, īpaši Slovākijā un Maltā. Abās šajās valstīs mēs esam redzējuši ļoti satraucošus notikumus, jo gan Maltā, gan Slovākijā pirms pusotra gada un pirms gada tika nogalināti pētnieciskie žurnālisti. Mēs joprojām nezinām, kas pasūtīja šos noziegumus. Mums ir bažas par likuma ievērošanu šajās valstīs, jo tā vien liekas, ka valdība ir cieši sasaistīta ar korupciju un organizēto noziedzību. Ir ļoti svarīgi, lai mēs abas šīs valstis paturētu uzmanības centrā," pēc balsojuma norādīja ziņotāja Sofija Intvelda.
Eiropas Parlamenta ziņojumā Malta gan izpelnījusies daudz lielāku kritiku par žurnālistes Dafnes Karuanas Galicias slepkavības lietas lēno virzību uz priekšu un valdības nevēlēšanos atsaukties aicinājumiem sarīkot neatkarīgu izmeklēšanu. Bet, ja runā par Janu Kucjāku, līdz šim slovāku prokurori saistībā ar viņa slepkavību ir izvirzījuši apsūdzības četriem cilvēkiem, starp kuriem ir arī kāda sieviete Aļena Z. Šī persona savulaik strādājusi pie ietekmīgā slovāku uzņēmēja Mariana Kočnera, kura uzņēmējdarbību savā pētījumā pārbaudīja Jans Kucjāks. Tiek uzskatīts, ka tieši minētā sieviete varētu būt pasūtījusi žurnālista slepkavību, samaksājot par to 50 tūkstošus eiro, kā arī atlaižot potenciālajam slepkavam 20 tūkstošu eiro lielu parādu. Īpašā prokurora biroja pārstāvji paziņojuši, ka viņu galvenais uzdevums ir ne tikai noskaidrot iespējamos slepkavības pasūtītājus, bet arī pierādīt viņu vainu, un šis brīdis esot jau pavisam tuvu.
Tikmēr vairākas starptautiskas žurnālistu aizstāvības organizācijas, tostarp Žurnālistu aizsardzības Komiteja, Starptautiskais preses institūts, "Reportieri bez robežām" un Eiropas Žurnālistu federācija, šodien aicinājušas Briselē pulcēties uz Jana Kucjāka piemiņas brīdi. Akcijas rīkotāji arī vēlas nosūtīt vēstījumu slovāku varas iestādēm, ka spiediens, pieprasot atklāt šo dubultslepkavību, tiks dubultots.
