Ja Lopess-Obradors kļūs par prezidentu, tad tā būs pirmā reize gandrīz 100 gadu laikā, kad pie varas nonāk politiķis, kurš nepārstāv nevienu no divām lielākajām politiskajām partijām.
Daudzi vēlētāji grib nomainīt līdz šim pie varas esošos politiķus, jo Meksikā ir izplatīta korupcija un ekonomikas attīstība notiek lēni.
Tomēr priekšvēlēšanu kampaņas laikā Meksika piedzīvoja gadu desmitiem neredzēto politisko vardarbību.
Kopš septembra kopumā jau ir nogalināti vairāk nekā 130 kandidāti uz dažādiem amatiem, kā arī politiskie aktīvisti. Sestdien Meksikas dienvidos kāda ciemata bārā tika nošauts arī žurnālists. Līdz ar to šīs vēlēšanas jau ir kļuvušas par vienām no asiņainākajām pēdējo gadu laikā.
Tuvākais Lopesa-Obradora sāncensis ir Rikardo Anaja. Viņš pārstāv vienu no tradicionālām valdošajām partijām. Anaja ir mēģinājis parādīt savu sāncensi kā populistu, kuram nevar uzticēt ekonomiku.
Kopumā 88 miljoniem balsstiesīgo meksikāņu būs jāievēlē 128 senatori, 500 apakšpalātas deputāti, kā arī štatu un vietējo pašvaldību vadība. Meksika ir viena no lielākajām Latīņamerikas valstīm un ir bagāta ar naftas resursiem. Tomēr aptuveni 40% tās iedzīvotāju dzīvo nabadzībā.
