Vīlušies un neziņā šodien Kiprā ir gan iedzīvotāji, gan banku darbinieki, kas cerēja, ka notiks, kā solīts, un visas pārējās bankas, izņemot divas lielākās, šodien atsāks darbu. Kipras bankas ir slēgtas jau ilgāk nekā desmit dienu, jo pastāv bažas, ka līdz ar to atvēršanu masveidā aizplūdīs naudas noguldījumi. Pie „Kipras bankas”, kas ir viena no divām, kura krīzē cietusi visvairāk, pulcējušies darbinieki, kas žurnālistiem apgalvo, ka ir neziņā par notikušo un viņiem neviens neko nestāsta. No amata arī atkāpies bankas vadītājs Andreas Artemi, kurš nepiekrīt bankas restrukturizācijas plāniem un ierosinājumam pārdod visus Grieķijā esošos meitas uzņēmumus.
Tik ilgi slēgtas bankas iedveš cilvēkos bailes. Tā sarunā ar Latvijas Radio saka izdevuma „Kathimerini” žurnālists Andreas Parašos. Vienīgā iespēja tikt pie naudas, ir to izņemot bankomātā, kuri šajās dienās darbojas, taču ne visiem tas ir iespējams. Turklāt var tikt tikai pie ierobežota naudas daudzuma, maksimums simts eiro, jeb 70 latiem - stāsta Andreas Parašos: „Tas rada nopietnas problēmas. Jo ilgāk bankas ir ciet, jo lielākas kļūst bailes cilvēkos par to, kas notiks rīt. Ir cilvēki, kas no saviem kontiem naudu nevar izņemt bankomātā. Naudas kļūst mazāk. Un ir svarīgi aiziet uz banku, apskatīties savu konta stāvokli un saprast, kā turpināt dzīvi, bet tas nav iespējams. Uzņēmējiem mēneša beigās būs jāizmaksā darbiniekiem algas. Ja to nebūs, var rasties jauna problēma – cilvēkus mēneša beigās var atlaist no darba. Uz visiem šiem izšķirošajiem jautājumiem mēs gaidām atbildes.”
Sabiedrība, kā saka Andreas Parašos ir ļoti negatīvi noskaņota pret aizdevēju nosacījumiem, un uzskata, ka, pirms sakārtot situāciju Kipras bankās, tie ķērušies pie radikālām metodēm. Tikmēr Eiropas Komisija šodien Briselē norādīja, ka veids, kā risināta Kipras krīze, gluži pretēji, ir mēģinājums novelt slogu no parasto iedzīvotāju pleciem un likt par šo postu bankām samaksāt pašām.
Finanšu tirgus komisāra Mišela Barņē pārstāve Šantāla Hjūdžesa norādīja, ka Kipras glābšanas modelis gan nebūtu uzskatāms par tādu, ko piemērotu citos, līdzīgos gadījumos. Jo drīzumā spēkā stāsies tā sauktais banku uzraudzības mehānisms, kas laikus paredzēs bankrota tuvumu.
Esam jau vēstījuši, ka Kipras banku dīkstāve ir saistīta ar dziļo krīzi. Un, lai glābtu bankas no bankrota un saglabātu valsts palikšanu eirozonā, starptautiskie aizdevēji – Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais Valūtas fonds ir nolēmuši piešķirt 10 miljardus eiro jeb vairāk nekā 7 miljardu latu lielu aizdevumu, ko Kipra saņems apmaiņā pret nosacījumiem, kas paredz pašai atrast vairāku miljardu eiro lielu līdzdalības naudu un piekrist divu visvairāk cietušo banku restrukturizācijai.
