Krievijas vadība savu karadarbības stilu nemaina. "Tiklīdz parādās jauni spēki, tie uzreiz tiek mesti kaujā. Nemēģina kaut ko sakoncentrēt, domāt, nemēģina atrast vājo vietu Ukrainas aizsardzībā. Izskatās, ka viņus uz priekšu ved politiskā griba, kurai tie nav spējīgi pretoties," sacīja Slaidiņš.
Viņaprāt, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam Bahmuta ir kļuvusi par simbolu, virs kura vajag pacelt karogu un paziņot par uzvaru. Tieši Bahmuta tuvākajā laikā varētu kļūt par kauju smaguma punktu.
Slaidiņš norādīja, ka vienlaikus Krievijas spēki turpina pārgrupēšanos: uz Bahmutu tiek pārmestas vienības, kas bija Dņepras labajā krastā un atkāpās uz kreiso krastu. "Tuvākajā laikā, visticamāk, krievi metīs tās uzbrukumā Bahmutā," prognozēja Slaidiņš.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
