Pirmdien Krievijas veiktie triecieni Ukrainas pilsētām noteikti bija savlaicīgi izplānoti. "[Krievijas prezidentam Vladimiram] Putinam tas noteikti bija vajadzīgs iekšējām vajadzībām, lai parādītu, ka šī operācija iet uz priekšu, kā plānots, kā viņš visu laiku saka," norādīja Slaidiņš.
Vienlaikus viņš vērsa uzmanību, ka šādas apšaudes būtiski nav mainījušas situāciju frontē. Ukrainas spēki turpina attīstīt pretuzbrukumu.
"Krievija apzināti posta Ukrainas energosistēmu. Un šis trieciens bija pats spēcīgākais. Tas ir radījis haosu, neērtības," sacīja Slaidiņš.
Līdzīgu Krievijas rīcību varētu sagaidīt aizvien biežāk, attīstoties sekmīgākiem Ukrainas armijas pretuzbrukumiem un gūstot arvien lielākus panākumus. Attiecīgo raķešu Krievijai esot pietiekami daudz.
Tāpat Slaidiņš vērsa uzmanību uz Putina centieniem šajā karā ievilkt Baltkrieviju: "Draudi no Baltkrievijas puses sākuši pieaugt. Baltkrievijā notiek kaut kāda mobilizācija, iesauc rezervistus, un pie Ukrainas robežas operē Baltkrievijas bruņotie spēki."
Uz to, ka Krievijas triecieni pa Ukrainas pilsētām nemaina kara gaitu frontē, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja arī Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāns profesors Andris Sprūds.
KONTEKSTS:
10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Uzbrukumos nogalināti vismaz 19 cilvēki, vairāk nekā 100 ir ievainoti.
Krievijas uzbrukums tiek vērtēts kā Kremļa atriebība par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Kerčas tilta, kas okupēto Krimas pussalu savieno ar Krievijas teritoriju.
