Viņš atgādināja, ka Beļģija apsver veikt uzlidojumus arī „Daīš” pozīcijām Sīrijā.
Skudra norādīja, ka Beļģija un tās politiķi ir atbildīgi par to, ka tās galvaspilsētā ir radies rajons jeb apgabals, kas dzīvo savu dzīvi un pēc savas būtības neatbilst Beļģijas likumiem un dzīves ritmam.
Komentēdams, vai migrācija no arābu valstīm var veicināt radikālismu, viņš atteica, ka tā var sekmēt antiislāma noskaņojumu Eiropā.
Tomēr, kā atgādināja Skudra, ir svarīgi atcerēties divus dokumentus islāma pasaulē, kas raksturo tās attieksmi pret cilvēktiesībām. Proti, 1981.un 1990. gadā pieņemtas vienošanās liecina, ka cilvēktiesības ir savienojamas tikai ar islāmu un tām jābūt saskaņā ar šariatu. Turklāt būt musulmanim ir cilvēka dabisks stāvoklis.
Viņš atzina, ka viena no lietām, ko terora akti Briselē jau ir panākuši, ir bailes. Tas, cik ātri šīs bailes var pazust, ir atkarīgs no Beļģijas specdienestu rīcības.
Jau ziņots, ka otrdienas, 22.marta, rītā pa diviem sprādzieniem nogranda Briseles lielākajā, Zaventemas starptautiskajā lidostā un Briseles metro. Terora aktos dzīvību zaudējuši aptuveni 30 cilvēki un vēl desmitiem ir ievainoti. Pieļauts, ka uzbrukumus izdarījuši teroristi-pašnāvnieki. Lidosta un metro ir pārtraucis darbu.
Atbildību par sprādzienu sēriju Briselē uzņēmies radikālais islāmistu grupējums “Daīš” jeb “Islāma valsts”, ziņo mediji.
