„Šis šokolādes cilvēks ir tipisks 90.gadu produkts (..) Sāka kā Juščenko atbalstītājs un atbalstīja Oranžo revolūciju, tad pārmetās pie Janukoviča un finansēja viņu (..) 2013.gada novembrī izdarīja radikālu pavērsienu pret Krieviju par labu Maidanam”, atzina Skudra, piekrītot atzinumam, ka Porošenko ir cilvēks ar hameleona dabu. Viņš arī uzsvēra, ka Porošenko Maidana pusē nosvērās brīdī, kad viņš Krievijā zaudēja vai viņam atņēma tur uzņēmējam piederošās šokolādes rūpnīcas.
Vienlaikus Skudra atgādināja, ka Porošenko pirmie paziņojumi nav bijuši asi pret Krieviju un jaunais Ukrainas prezidents savos pirmajos paziņojumus ir ļoti atturīgs.
Porošenko kurss ir soli pa solim virzīties Eiropas Savienības virzienā. Tomēr par to būs cena - Ukrainas pārvēršana par „ne tīri federatīvu republiku, bet šajā virzienā”, sacīja Skudra. Viņš uzsvēra, ka uz to ir norādījuši arī Vācijas politologi. Tāpat ir skaidrs, ka NATO neiejauksies Ukrainas konfliktā un neies karā Ukrainas dēļ.
Skudra arī norādīja, ka Porošenko nav vienpatis – viņa kļūšana par prezidentu raksturo vienošanos starp dažādiem politiskajiem spēkiem. Līdz ar to arī viņa politika būs saskaņota ar citiem politiskajiem spēkiem.
Tāpat Skudra pieļauj, ka cilvēks, kurš darīs „melno darbu” būs premjers Arsēnijs Jaceņuks. Ukrainai kā valstij ir gaidāmas ļoti smagas reformas un nopietnu ekonomisku jautājumu risināšana, jo valsts pati par sevi ir maksātnespējīga. Šos darbus visupirms būs spiests darīt tieši Jaceņuks, uzsvēra politologs. „Jaceņuks būs tas, kuram vajadzēs grābt tās ogles prezidenta labā,” teica Skudra.
Jau vēstīts, ka svētdien, 25.maijā, Ukrainā notika prezidenta ārkārtas vēlēšanas, kurās, saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem, oligarhs Pjotrs Porošenko varētu būt saņēmis pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai tiktu uzskatīts par uzvarētāju jau pirmajā vēlēšanu kārtā.
Ārkārtas vēlēšanas rīkotas, jo februāra nogalē pēc ilgstošiem protestiem Kijevā un daudzviet citur Ukrainā, gāzts iepriekšējais prezidents Viktors Janukovičs. Protesti sākās pēc Janukoviča lēmuma neparakstīt asociācijas līgumu ar ES un turpināt ciešāku sadarbību ar Krieviju, taču opozīcija skaidroja, ka vēlas gāzt Janukoviča režīmu arī tā korumpētības dēļ. Protestu apspiešanas laikā Kijevā gājuši bojā vairāk nekā 100 cilvēki. Pēc atlaišanas no amata Janukovičs aizbēga uz Krieviju un paziņoja, ka neatzīst jauno varu un prezidenta vēlēšanas.
Tikmēr Krievija izmantoja politisko nestabilitāti Ukrainā un anektēja Krimu, bet Kremļa atbalstītie separātisti destabilizē situāciju Austrumukrainā.
