Viņš norādīja, ka Krievijā ir darīšana ar plebiscīta autoritārismu. Proti, sistēmu, kurā uz vēlēšanām dodas tikai tie, kas atbalsta pašreizējo varu, savukārt pārējie turp nedodas vai nu apātijas vai citu apstākļu dēļ. Tādējādi vara valstī nemainās. Savukārt opozīcijai Krievijas prezidents Vladimirs Putins un viņa atbalstītāji var pateikt, ka tauta nevēlas opozicionāru nākšanu pie varas.
Putina režīmu galvenokārt atbalsta milzīgais valsts un sabiedriskais sektors, kas baidās no jebkādām pārmaiņām, pieņemot, ka tās var sagraut Krieviju un līdz ar to iestājās par sava veida stabilitāti, norādīja Skudra.
No otras puses, Skudra neslēpa pārsteigumu par tik lielu vēlētāju pasivitāti vēlēšanās. Piemēram, Maskavā uz vēlēšanām devās mazāk kā 35% un arī citās lielajās Krievijas pilsētās ievērojamu atšķirību nebija. Vēlētāju aktivitātei it kā vajadzēja būt lielākai ņemot vērā faktu, ka laikā no pagājušā gada rudens līdz šī gada rudenim vidējā alga ir samazinājusies par 9,5%, kas ir mazāk kā 450 ASV dolāri mēnesī (apmēram 403 eiro).
Vienlaikus inflācijas līmenis Krievijā ir lielākais pēdējos gados un ap 14% Krievijas iedzīvotāju jeb 20 miljoni dzīvo zem nabadzības līmeņa.
Jau ziņots, ka varas partija „Vienotā Krievija” krietni uzlabojusi savu rezultātu, salīdzinot ar iepriekšējām parlamenta apakšpalātas Valsts domes vēlēšanām. Par Krievijas prezidenta Vladimira Putina dibināto partiju svētdien nobalsoja vairāk nekā puse - aptuveni 54% vēlētāju.
Otrajā vietā ir Komunistiskā partija ar nepilniem 14%, un no tās nedaudz atpaliek Vladimira Žirinovska liberāldemokrāti. Vēl domē iekļuvusi partija "Taisnīgā Krievija" ar 6% balsu.
