Panorāma

Ratificēts ES un Ukrainas asociācijas līgums

Panorāma

Diskutē par pašvaldību nākotni

Strasbūras katalonieši par Skotijas referendumu

Skotijas referendums uzjundī gaisotni Katalonijā un Spānijas eiroparlamentāriešu vidū

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Skotijas referenduma rezultātu ar bažām gaida Brisele. Lai gan Skotijas neatkarības aizstāvji apgalvo, ka jaunā valsts būs arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, juridiski šis process nav nodrošināts. Turklāt - ja tomēr uzvar balsojums par atdalīšanos no Lielbritānijas, tas varētu vēl vairāk veicināt  Katalonijas neatkarības kustību. Atšķirībā no Londonas, kas pieļāva referenduma norisi, oficiālā Madride tam krasi iebilst. Lai gan arvien vairāk kataloniešu pieprasa sava reģiona neatkarību, Eiropas Parlamenta deputātu viedokļi atšķiras.

Neatkarīgai Skotijai vajadzēs no jauna iestāties ES, ko tā vēlas, bet pagaidām ir atšķirīgi viedokļi  - kā tieši tas varētu notikt. Bez tam: Londona plāno pēc trīs gadiem rīkot referendumu par Lielbritānijas izstāšanos no ES un - bez Skotijas, kur dzīvo ļoti daudzi Eiropas atbalstītāji – briti varētu no ES patiešām arī izstāties.

Eiroparlamentā šonedēļ nav sastopams neviens skotu deputāts – visi devušies uz Skotiju piedalīties referendumā un izmanto pēdējo iespēju uzrunāt savus vēlētājus. Toties kataloņi uz Skotijas referendumu skatās ar milzīgu interesi.

Katalonijas deputāts Ramons Tremosa par Skotijas referendumu ir priecīgs – tas esot fantastisks precedents, kā demokrātiskā un mierīgā ceļā ir iespējams panākt kādas nācijas valstisko neatkarību. Lai gan ir viena ļoti būtiska atšķirība – Londona atzīst Skotijas referendumu. Madride Katalonijas varbūtējo referendumu sauc par nelikumīgu – Madridē politiskās gribas šim solim neesot. Par pašas Katalonijas tautas gribu viņš gan nešaubās.

Partijas, kas atbalsta neatkarību, vēlēšanās ieguva 60% balsu – pēdējās Eiroparlamenta vēlēšanās piedalījās 2,5 miljoni vēlētāju, Katalonijas vēlēšanās – četri miljoni,” norāda Tremosa.

Viņš arī norāda uz Baltijas pozitīvo piemēru  - tieši šī iemesla dēl katalonieši radīja savu Baltijas ceļu un par neoficiālo neatkarības himnu izvēlējās Mārtiņa Brauna dziesmu. 

Tomēr Latvijas piemēru steidz izmantot arī Katalonijas neatkarības pretinieki. „Kāpēc krievu minoritātei, kas ir trešdaļa no Latvijas iedzīvotājiem, nevar atļaut izstāties un balsot par savu neatkarību? Ja izvēlas šādu pieeju, tad tiek atvērta Pandoras lāde,” saka eiroparlamentārietis Havjers Narts.

Katalonija savu neatkarību un pakļaušanos Spānijai zaudēja pirms 300 gadiem, un pagājušā gadsimta 60. - 70. gados tur ieradās daudzi spāņi labākas dzīves meklējumos, jo Katalonija bija ekonomiski viens no attīstītākajiem Spānijas reģioniem. Tomēr šobrīd Katalonija no ekonomiskā viedokļa bez Spānijas nevar eksistēt. „Es esmu simtprocentīgs katalonietis, visa mana ģimene, māsas ir katalonieši. Esmu katalonietis un spānis. Bet es domāju, ka neatkarīga Katalonija nav ekonomiski iespējama,” spriež cits EP deputāts no Spānijas Santjago Fisass.

Tomēr par spēti ekonomiskajiem riskiem Katalonijas neatkarības centieni pēdējos gados ir pieauguši, un Skotijas referendums ir kā eļļas pieliešana ugunij. „Atbalsts neatkarībai pieaug un pieaug, pateicoties Spānijas valdības nespējai ieklausīties kataloņu sabiedrības prasībās,” piebilst vēl viens eiroparlamentārietis no Spānijas Frančesks Gambuss.

Referendums par Skotijas neatkarību notiks ceturtdien, taču balsošana sākusies jau iepriekš. Pēdējās aptaujas liecina, ka neatkarības kārotāju un palikšanas Lielbritānijā piekritēju skaits ir vienlīdzīgs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti