“Es nevaru - un es tāda neesmu viena -, es nevaru vienkārši izlikties, ka man nav reālu bažu, ka Terēza Meja neiegūs labu vienošanos [par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības], viņa var iegūt sliktu vienošanos vai vispār nekādu vienošanos, un, manuprāt, pat labs darījums būs ievērojami sliktāks nekā pašreizējā dalība vienotajā tirgū,” pauda Stērdžena.
“Līdz ar to mēs nonākam pie izvēles, ko darīt? Es varu izvēlēties ļaut Skotijai vienkārši dreifēt nākamos divus gadus, sakrustojot rokas un cerot uz labāko, bet baidoties no sliktākā. Vai arī es varu mēģināt izklāstīt plānu Skotijai tagad, kas dos Skotijas tautai izvēli īstajā laikā,” uzsvēra Stērdžena.
Pašā Skotijā gan nav vienprātības, vai ir vērts pamest Apvienoto Karalisti. Referendumā par izstāšanos no Eiropas Savienības vairāk nekā 60% Skotijas iedzīvotāju balsoja par palikšanu. Apmēram tikpat tagad izsakās par palikšanu Lielbritānijas sastāvā. Galvenokārt tie ir cilvēki gados, kuri bažījas, kas izstājoties notiks ar sociālā nodrošinājuma un veselības aprūpes sistēmu.
Uz to norāda arī konservatīvo pārstāvji Skotijā. Viņi atgādina, ka Stērdženas pārstāvētā Skotu nacionālistu partija, lai arī ir vairākumā vietējā parlamentā, tomēr nepārstāvot visu Skotiju.
Jau ziņots, ka iepriekš Karaliene Elizabete II devusi karalisko piekrišanu “Brexit” likumprojektam, ļaujot Lielbritānijas premjerministrei Terēzai Mejai sāk sarunas par valsts izstāšanos no Eiropas Savienību. Pērn vasarā vairums Lielbritānijas balstiesīgo referendumā lēma par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Apvienotās Karalistes zemēs Anglijā un Velsā vairums nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, bet Skotijā un Ziemeļīrijā – par palikšanu kopienas sastāvā.
Bet 2014.gada septembrī Skotijas neatkarības referendumā virsroku guva vēlētāju balsojums pret atdalīšanos no Lielbritānijas.
