Pusdiena

Pusdiena 07.02.2017

Pusdiena

ASV lems, vai bloķēt Trampa ieceļošanas aizliegumu

Skotijas parlaments balsos pret Lielbritānijas izstāšanos no ES

Skotijas parlaments balsos pret Lielbritānijas izstāšanos no ES

Skotijas parlamenta deputāti otrdien, 7.februārī, paudīs savu viedokli par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Tiesa, balsojumam par valsts turpmāko dalību blokā būs galvenokārt simboliska nozīme un tam nebūs likuma spēka.

Skotija jau iepriekš asi ir kritizējusi britu referenduma rezultātu, jo vairums skotu vēlas palikt Eiropas Savienībā. Pēc referenduma skoti vairākkārt draudēja, ka atkārtoti sarīkos referendumu par aiziešanu no Lielbritānijas.

Par lēmumu rīkot balsojumu jau iepriekš informēja Skotijas premjerministre Nikola Stērdžena. To veicināja arī Lielbritānijas parlamenta pirmdien, 6.februārī, pieņemtais lēmums noraidīt eiropeiski noskaņoto deputātu  rosinātos grozījumus “Brexit” likumprojektā. Tie paredzēja izstāšanās procesā piešķirt lielāku lomu Skotijas, Velsas un Ziemeļīrijas pārstāvjiem.

Skotijas reģionālā valdība pirms diskusijas paziņoja, ka iebilst pret likumprojekta virzīšanu, ja nesaņems garantijas, ka oficiālā Londona konsultēsies ar to izstāšanās sarunu gaitā.

„Ja Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības un aizies no ES kopējā tirgus, kā arī pārtrauks darbaspēka brīvo kustību, tas Skotijai būs liels zaudējums,” norāda skotu parlamentārieši, uzsverot, ka valstij būtu jāmeklē alternatīvas iespējas piesaistīt darba rokas un prātus.

Saskaņā ar aptauju datiem, trīs ceturtdaļas no Skotijas iedzīvotājiem ir citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, turklāt ļoti ievērojams skaits no viņiem ir iesaistīti arī zinātnē, izglītībā, celtniecībā un citās jomās.

Tādēļ Skotijas parlaments ir nolēmis oficiāli paust savu opozīciju pret Lielbritānijas valdības kursu uz izstāšanos no Eiropas Savienības. Balsojums būs simbolisks, jo neviena Lielbritānijas augstākā instance nav atļāvusi Skotijai ietekmēt tā sauktā „Brexit” procesu.

Lielbritānijas Augstākās tiesa janvārī nosprieda, ka Lielbritānijas parlamentam, nevis valdībai jāapstiprina lēmums par sarunu sākšanu par izstāšanos no Eiropas Savienības. Tomēr tiesa arī nolēma, ka Skotijas parlamenta piekrišana nav vajadzīga, lai sāktu oficiālu izstāšanās procesu. 

Skotijas situācija tiešām ir sarežģīta, tā  ir vairākkārt brīdinājusi, ka sarīkos atkārtotu referendumu par aiziešanu no Lielbritānijas. Iepriekš šāds referendums notika 2014. gadā, taču vairums balsstiesīgo atbalstīja palikšanu Lielbritānijas sastāvā, bažījoties, ka tas valstij varētu būt ekonomiski neizdevīgs solis.

Par palikšanu Eiropas Savienībā aizvadītās vasaras referendumā nobalsoja 62% balsstiesīgo skotu.

Par palikšanu blokā ir arī ievērojama daļa Velsas un Ziemeļīrijas iedzīvotāju, tādēļ ik pa laikam uzvirmo debates un bažas par to, vai aiziešanas process no Eiropas Savienības pašai Lielbritānijai nedraud ar sadalīšanos, tā kā tās teritorijas ir pretrunā ar Londonas varu un, lai varētu palikt Eiropas Savienībā, arvien vairāk pauž savu neatkarības garu.

Jau vēstīts, ka 2016.gada 23.jūnijā par izstāšanos no Eiropas Savienības kopumā nobalsoja 52% Lielbritānijas iedzīvotāju. Tomēr Skotijā 62% vēlētāji iestājās par valsts palikšanu blokā.   Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir paziņojusi, ka oficiālu aiziešanas procesu no Eiropas Savienības sāks martā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti