Šīs idejas iekļautas partijas programmā pirms 12. decembrī paredzētajām Lielbritānijas parlamenta vēlēšanām.
Uzrunā saviem atbalstītājiem Stērdžena norādīja, ka neatbalstīs konservatīvos, un premjerministru Borisu Džonsonu nodēvēja par bīstamu politiķi. Skotija maksāšot dārgu cenu par toriju apsēstību ar ideju par izstāšanos no Eiropas Savienības un lielākās opozīcijas partijas – leiboristu – pasīvo nostāju.
Tomēr skotu nacionālisti esot gatavi atbalstīt leiboristu valdību, ja tā piekritīs vairākām prasībām, tai skaitā idejai par Skotijas neatkarības referendumu un kodolieroču izvešanu no šīs Apvienotās Karalistes daļas.
Tikmēr sabiedriskās domas aptauju dati liecina, ka Nacionālo partiju atbalsta 40% Skotijas vēlētāju. Tā par 12% apsteidz konservatīvos.
KONTEKSTS:
Lielbritānijā oficiāli startējusi priekšvēlēšanu kampaņa pirms 12. decembrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām. Valdošā Konservatīvā partija šīs kampaņas uzmanības centrā likusi jautājumu par nepieciešamību novest līdz galam "Brexit" procesu. Tikmēr opozīcijā esošie leiboristi aicina neticēt kārtējiem premjerministra Džonsona solījumiem.
Par ārkārtas vēlēšanām parlaments nobalsoja 29. oktobrī, atbalstot Džonsons piedāvājumu. Premjers cer, ka tādējādi viņam Pārstāvju palātā izdosies nodrošināt vairākumu, lai varētu panākt viņa "Brexit" plānu īstenošanu. Džonsons, amatā nomainot Terēzu Meju, kura atkāpās 7. jūnijā, daudz runājis par iespēju izstāties arī bez vienošanās ar ES. Tomēr parlaments nobloķējis šādu iespēju.
2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim, tagad termiņš pagarināts līdz 2020. gada 31. janvārim.
