Parlamentā arī iestrēdzis likumprojekts, kas paredz sniegt pilnvarojumu Mejas valdībai oficiāli uzsākt izstāšanās sarunas ar Eiropas Savienību - Lordu palāta turpina pieprasīt likumprojekta labojumus.
Stērdžena jau iepriekš vairākkārt brīdinājusi par vēl viena neatkarības referenduma rīkošanu, ja Apvienotās Karalistes izstāšanās procesā no Eiropas Savienības netiks ievērotas šīs zemes intereses. Viņa iepriekš izteikusies, ka referendums ir „ļoti iespējams”, it īpaši pēc tam, kad Mejas valdība paziņoja, ka grib izstāties arī no vienotā tirgus.
Pērnvasaras referendumā Apvienotās Karalistes zemēs Anglijā un Velsā vairums nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, bet Skotijā un Ziemeļīrijā – par palikšanu kopienas sastāvā.
Tagad intervijā britu raidsabiedrībai BBC Stērdžena apstiprinājusi, ka Skotijas neatkarības referendums varētu notikt nākamā gada augustā – tikai dažus mēnešus pirms tam, kad Lielbritānijai vajadzētu noslēgt oficiālās sarunas ar Eiropas Savienību un izstāties no kopienas.
Šādi Strēdžena atbildēja uz jautājumu par iepriekš izskanējušo, ka, ja referendums būs, tas, visticamāk, notiks 2018.gada augustā.
“„Brexit” nav spēle. Tas ir ļoti, ļoti nopietni. Sekas būs nopietnas Apvienotajai Karalistei, un sekas būs nopietnas Skotijai. Kad kļūs skaidras vienošanās aprises par Lielbritānijas aiziešanu no Eiropas Savienības, es domāju, ka tas būtu saprātīgs laiks Skotijai izdarīt izvēli, ja tas ir ceļš, pa kuru mēs izlemsim iet,” pauda Strēdžena.
Otrā Skotijas referenduma draudi vēl vairāk sarežģī britu premjeres Mejas valdības gaidāmās sarunas ar Eiropas Savienību par izstāšanos no kopienas.
Tiesa, Skotijas līderi diezin vai tuvākajā laikā pieņems lēmumu par referenduma rīkošanu. Turklāt saskaņā ar tiesiskajām normām, neatkarības referenduma rīkošanai būtu nepieciešama Apvienotās Karalistes valdības Londonā piekrišana.
Strēdžena iepriekš brīdinājusi, ka otra neatkarības referenduma bloķēšana būtu „katastrofisks solis” Londonai.
Mejas valdībai arī nesokas tik raiti, kā gaidīts, ar Lielbritānijas parlamenta pilnvarojuma iegūšanu oficiāli uzsākt sarunas par izstāšanos no Eiropas Savienības. Meja joprojām uzstāj, ka oficiālu pieteikumu Briselei par izstāšanos, kas attiecīgi būtu starta šāviens oficiālajām sarunām, iesniegs līdz šī mēneša beigām.
Likumprojektu par pilnvaru došanu valdībai sarunu uzsākšanai apstiprinājusi parlamenta apakšpalāta Pārstāvju palāta, tomēr tas iestrēdzis augšpalātā – Lordu palātā, kura grib likumprojekta labojumus. Lordu palāta šomēnes jau nobalsoja par "Brexit" likumprojekta grozījumiem, kas paredz garantēt Lielbritānijā dzīvojošo Eiropas Savienības pilsoņu tiesības pēc valsts izstāšanās no kopienas. Bet pirms divām dienām Lordu palāta nobalsoja par vēl vienu labojumu – proti, lai arī parlaments, ne tikai valdība, apstiprina izstāšanās līgumu no Eiropas Savienības. Tas nozīmē, ka likumprojekts atkal atgriežas apakšpalātā.
