Skotijā notiek referendums par neatkarību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Ceturtdien Skotijā notiek referendums, kurā balsstiesīgajiem jāizvēlas, vai Skotijai palikt Lielbritānijas sastāvā, vai iegūt neatkarību.

Tiek sagaidīta ievērojama iedzīvotāju aktivitāte, un pārsvars vienai vai otrai pusei būs neliels. Tādējādi sabiedrība jau ir būtiski sadalījusies.

Referendums, kurā izlemt, vai Skotijai kļūt par neatkarīgu valsti, vai palikt Lielbritānijas sastāvā, ir nopietni mobilizējis visu tautu, un skoti pat atsakās doties uz ārzemēm, lai nepalaistu garām šo vēsturisko dienu.

Katra balss ir no svara. Daļa iedzīvotāju jau ir nobalsojusi pa pastu, taču visu kopā skaitīs tūlīt pēc iecirkņu slēgšanas desmitos vakarā, un precīzus rezultātus sola piektdienas vakarpusē.

Iepriekš veiktās sabiedriskās domas aptaujas neļauj izdarīt viennozīmīgus secinājumus par gaidāmo rezultātu. Neatkarības pretinieku skaits gan  nedaudz pārsniedz  atbalstītāju skaitu. Taču šis rādītājs atšķiras pieļaujamās kļūdas robežās, un patieso ainu varēs uzzināt pēc balsu saskaitīšanas. Līdzīga ne nenoteiktība pastāv arī abu pušu argumentos par vai pret atdalīšanos. 

Vēlēšanu iecirkņi vērs durvis ceturtdien pulksten 7:00  pēc vietējā  jeb pulksten  9:00 pēc Latvijas laika. Tiesības piedalīties referendumā ir vairāk nekā četriem miljoniem Skotijas iedzīvotāju, kuri ir vismaz 16  gadus veci. 

Referenduma rezultātu noteiks pēc vienkārša vairākuma principa. Balsis sāks skaitīt  pašvaldību padomju teritorijās. Pēc tam  rezultātus apkopos Edinburgas Karaliskajā Hailendas izstāžu centrā. Eksperti pagaidām ir piesardzīgi, prognozējot balsojuma rezultātus.  

Skotija tagadējās robežās bija patstāvīga karaļvalsts līdz 18. gadsimta sākumam, kad tika noslēgts līgums par Apvienotās Lielbritānijas karalistes izveidi, kura sastāvā patlaban ir arī Anglija, Velsa un Ziemeļīrija.

Faktiski Skotijas politiskā integrācija noritēja jau kopš 17. gadsimta sākuma, kad Skotijas karalis  mantoja arī Anglijas troni. Skotija baudīja plašu autonomiju, kuras robežas pagājušā gadsimta  beigās vēl palielinājās, atjaunojot savu parlamentu un valdību, līdz pirms diviem gadiem tika panākta vienošanās par iespēju skotiem izlemt turpmāko attīstības ceļu.

Teritorijas ziņā Skotija ir par trešdaļu lielāka nekā Latvija, un to apdzīvo vairāk nekā pieci miljoni cilvēku. Gandrīz 90% iedzīvotāji sevi identificē kā ķeltu izcelsmes skotus, lai arī dzimto gēlu valodu ikdienā lieto vien katrs desmitais.

Neatkarības atjaunotāji uzsver, ka atdaloties dzīve tikai uzlabosies - Skotijai vairs nebūšot jādalās ar pārējiem britiem prāvajos ienākumos no naftas atradnēm Ziemeļjūrā, un dzīves līmenis tuvošoties Norvēģijas rādītājiem.

Skotija būs konstitucionāla monarhija un tās galva palikšot līdzšinējā karaliene Elizabete otrā. Reģiona galvaspilsētā Edinburgā rezidējošā autonomijas valdība un parlaments cer turpināt dalību Eiropas Savienībā un citās starptautiskās organizācijās, kur patlaban darbojas Lielbritānija.

Savukārt neatkarības pretinieki papildus emocionāliem aicinājumiem negraut kopējo Apvienotās Karalistes māju, apšauba skotu iespējas plaukt atsevišķi. Naftas atradnes izsīkstot, bet industriāli Skotija ir attīstījusies, tikai pateicoties  ciešajām saitēm ar pārējo Lielbritānija.  

Pamest reģionu sola viena no lielākajām bankām RBS un apdrošinātājs „Lloyd”. Neesot arī skaidrs vai skotus atplestām rokām tūdaļ uzņems  Eiropas Savienībā , Starptautiskajā valūtas fondā un citās organozācijās.

Skotiem arī būtu jāturpina maksāt daļa no Lielbritānijas ārējā parāda, kas patlaban divas reizes pārsniedz Skotijas iekšzemes kopproduktu. Edinburgā atbild, ka šādi apsvērumi esot spekulācijas un pārspīlējumi. Ja neatkarība gūs atbalstu, situācijas tālāka attīstība būs atkarīga no sarunām  Līdz ar to neesot nepārvaramu šķēršļu, lai Skotija atkal kļūtu par patstāvīgu Eiropas valstu saimes locekli.  

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti