Vācijas un Turcijas attiecības sāka saasināties pēc tam, kad Vācija oficiāli atzina Pirmā pasaules kara laikā īstenoto Otomaņu impērijas vardarbību pret armēņiem par genocīdu. Vēlāk konflikti turpinājās pēc pagājušā gada jūlijā notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma Turcijā. Berlīne ne reizi vien ir asi kritizējusi cilvēktiesību pārkāpumus Turcijā, valdības spēkiem vēršoties pret opozīcijas aktīvistiem un iespējamiem apvērsuma rīkotājiem. Situācija vēl vairāk pasliktinājās pagājušajā mēnesī, kad Vācija un Nīderlande aizliedza turku ministriem rīkot politiskās aģitācijas pasākumus šajās valstīs pirms gaidāmā referenduma par Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana pilnvaru palielināšanu. Reaģējot uz šiem lēmumiem Erdogans Nīderlandi un Vāciju apsūdzēja nacistu metožu izmantošanā.
Šajā nedēļā Vācijā uzliesmojis vēl viens skandāls. Izdevums „Sueddeutsche Zeitung” un vairāki reģionālie televīzijas kanāli informēja, ka Vācijas prokuratūra pagājušajā mēnesī ir uzsākusi izmeklēšanu pret Turcijas valsts reliģisko lietu aģentūras „Diyanet” ārlietu nodaļas vadītāju Halifi Keskinu. Tiek ziņots, ka Halife Keskins ir sazinājies ar Turcijas diplomātiskajām misijām dažādās pasaules valstīs, prasot ievākt informāciju par islāma garīdznieka Fetullaha Gilena atbalstītājiem. Šāda prasība esot izteikta arī Vācijas imamiem un informācija par šādu pieprasījumu nonākusi arī Karlsrūes varasiestāžu rīcībā.
Arī Federālā prokurora birojs ir apstiprinājis, ka jau marta vidū ir uzsākta izmeklēšana par spiegošanu. Ir arī zināms, ka jau februārī Turcijas izlūkdienests Vācijas kolēģiem nodevis sarakstu ar 300 iespējamiem Gilena sekotājiem. Starp tiem atrodami arī Bundestāga Sociāldemokrātu partijas deputāte Mišele Minterferinga, kā arī Berlīnes pilsētas parlamenta deputāte un kancleres Angelas Merkeles Kristīgo demokrātu partijas pārstāve Emīne Demirbikena-Vegnere.
Minterferinga, kura vada Vācijas-Turcijas parlamentāro grupu, „Sueddeutsche Zeitung” šīsdienas numurā kritizējusi Vācijas varas iestāžu rīcību, paziņojot, ka būtu sagaidījusi lielāku iejūtību. Tāpat viņa piebildusi, ka parlamentam būtu tiesības zināt, kas tad īsti šajā lietā notiek. Savukārt sociāldemokrātu līderis parlamentā Tomass Opermans iepriekš bija paziņojis, ka ir absolūti nepieļaujami, ka deputāte ir kļuvusi par spiegošanas objektu, pieprasot, lai kanclere Merkele uz notikušo reaģētu ļoti stingri. Opermans arī paudis viedokli, ka tā vien liekas, ka Turcijas prezidents Erdogans vairs nav ieinteresēts sadarbībā ar Vāciju.
Bet tikmēr Vācijas federālā migrācijas un bēgļu aģentūra paziņojusi, ka turpina pieaugt to turku diplomātu un militārpersonu skaits, kuras ir lūgušas Vācijā politisko patvērumu, bēgot no vajāšanas dzimtenē. Kopumā šo personu skaits pārsniedzis jau 260, taču neviena prasība pagaidām vēl nav apmierināta. Aģentūra pašlaik izstrādājot savu pozīciju attiecībā pret turku bēgļiem, balstoties uz Vācijas Ārlietu ministrijas izvērtējumu. Vienlaicīgi saņemtas ziņas par to, ka esot novērota arī diskriminācija pret turku un kurdu izcelsmes Vācijas pilsoņiem, kuri tikuši arestēti uz Turcijas robežas un pēc tam nosūtīti atpakaļ uz Vāciju. Ārlietu ministrija informējusi, ka šie cilvēki parasti tiekot identificēti kā potenciālie Turcijas valdības kritiķi.
Komentējot pēdējo mēnešu saspīlējumu ar Eiropas Savienību, Turcijas premjerministrs Binali Jildirims paziņojis, ka tam esot tikai viens iemesls – Eiropas skaudība par to, ka prezidenta Erdogana stingrās nostājas dēļ netiek atļauts no Turcijas izpumpēt visus resursus. Tieši tāpēc 16. aprīļa referendumam esot īpaša nozīme valsts straujākai attīstībai, demokrātijas stiprināšanai un cīņai pret terorismu.
