Skaitļi un fakti: Tūrismā no Covid-19 lielākās cietējas Eiropā būs Francija, Spānija un Itālija

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Tūrisms Covid-19 pandēmijas dēļ pašlaik ir viens no smagāk skartajiem tautsaimniecības sektoriem. Tomēr ne visā Eiropā tam ir vienlīdz liela ietekme uz kopējo ekonomiku. Lielākie cietēji pēc ekspertu prognozēm šogad būs Eiropas Savienības (ES) tūrisma smagsvari – Francija, Spānija un Itālija, kuras parasti uzņēma ap vienu trešdaļu no visiem starptautiskajiem ceļojumiem Eiropā. Tāpat smagi var būt ietekmētas tādas zemes kā Grieķija, Horvātija, Kipra, kuru ekonomikā tūrisms veido ļoti lielu īpatsvaru.

ĪSUMĀ:

  • Starptautiskais tūrisms Eiropā šogad piedzīvos kritumu par 30-40%.
  • Vislielākās cietējas - Francija, Spānija un Itālija.
  • Straujāk varētu atsākties nedēļas nogales ceļojumi uz lielām pilsētām.
  • Lielāko tūrisma kritumu piedzīvos Londona.

Skaitļi un fakti: Tūrismā no Covid-19 lielākās cietējas Eiropā būs Francija, Spānija un Itālija
00:00 / 03:12
Lejuplādēt

Prognozes izteikt joprojām ir ļoti nepateicīga lieta, jo pagaidām nav skaidrs ne tas, kā tālāk attīstīsies situācija ar vīrusa izplatību, ne tas, cik lielā mērā tiks atcelti Eiropas valstīs ieviestie ierobežojumi. Tomēr pirmās aplēses liecina, ka šogad Eiropas tūrisms piedzīvos kritumu par 30-40%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Lielākie cietēji

Eiropa ir pasaules iecienītākais tūrisma galamērķis, kurā pēdējā laikā ceļojumu skaits stabili ir pārsniedzis 600 miljonus gadā, krietni apsteidzot citus reģionus. Arī starp desmit pasaulē ceļotāju visvairāk apmeklētajām valstīm vismaz piecas ir meklējamas Eiropā ar Franciju saraksta augšgalā. Tāpat pasaules vispopulārāko tūrisma galamērķu sarakstā atrodama Spānija, Itālija, Lielbritānija un Vācija.

Covid-19 pandēmija ir mainījusi daudz, un tūrisma jomā lielākie spēlētāji tagad ir kļuvuši arī par lielākajiem cietējiem.

Datu analīzes kompānijas „Oxford Economics” uzņēmums „Tourism Economics” lēš, ka starptautiskais tūrisms Eiropā šogad piedzīvos kritumu par 39%, salīdzinot ar 2019. gadu. Tas nozīmē starptautisko ceļojumu samazinājumu Eiropā par aptuveni 287 miljoniem. Vairāk nekā trešā daļa potenciālo ceļojumu skaita krituma saskaņā ar šo aplēsi būs saistīta ar Franciju, Spāniju un Itāliju.

Tostarp skaitliski visvairāk varētu zaudēt Francija – starptautisko ceļojumu skaits uz to šogad varētu būt par gandrīz 40 miljoniem mazāks nekā pērn.

Arī Spānija daudz neatpaliek, jo tur šogad ceļojumu skaita kritums tiek lēsts ap 34 miljoniem. Savukārt Itālija varētu zaudēt vislielāko starptautiskā tūrisma īpatsvaru – ceļojumu skaits šogad varētu būt praktiski uz pusi jeb par 49% mazāks nekā pērn.

 

Liela neziņa ir arī tādās valstīs kā Grieķija, Horvātija, Kipra. Lai gan skaitliski tās neuzņem tik lielu ceļotāju skaitu kā Francija vai Spānija, bet to ekonomikās tūrisms veido aptuveni piekto daļu un no atpūtniekiem daudz iegūst arī citas tautsaimniecības nozares.

Eiropas tūrisma valsts institūcijas apvienojošā Eiropas Tūrisma komisija norāda, ka ļoti daudz būs atkarīgs no tā, kādi pārvietošanās ierobežojumi paliks spēkā vasarā. Tieši jūlijs un augusts ir Eiropas tūrisma „pļaujas laiks”, jo šajos divos tradicionālajos atvaļinājumu mēnešos notiek ceturtā daļa no visiem ceļojumiem Eiropā.

Arī pilsētās kritums

Ja atvaļinājumu laikā cilvēki parasti dodas garākos braucienos, tad līdz ar tā saucamo zemo cenu aviokompāniju uzvaras gājienu Eiropā strauji attīstījās arī starpvalstu ceļojumi nedēļas nogalēs. No tiem lielākās ieguvējas bija lielās pilsētas, kuras spēja piedāvāt iespējas īsā laikā baudīt to, ko ceļotājs bija iecerējis, sākot no kultūras vai izklaidēm un beidzot ar iepirkšanos vai kulināriem piedzīvojumiem.

Pēc ekspertu domām, no pamatīga krituma neizbēgs arī šis ceļošanas veids. Tomēr tas nav tik atkarīgs no ceļotājiem, kuri ierodas no tālienes, tādēļ pilsētu tūrisms varētu atkopties straujāk nekā Eiropas tūrisma tirgus kopumā.

„Tourism Economics” aplēses liecina, ka lielāko starptautisko ceļojumu skaita kritumu šogad piedzīvos Londona – par 5,7 miljoniem.

Uz Parīzi starptautisko ceļojumu skaits varētu sarukt par 4,8 miljoniem, bet uz Romu – par 4,6 miljoniem. Vienlaikus „Tourism Economics” pētnieki norāda, ka Eiropas pilsētās tā sauktie tālie ceļojumi, kad tūristi ierodas no citiem pasaules reģioniem, pērn veidoja vien 23% no starptautisko ceļojumu kopskaita. Tādēļ, ka pasažieru satiksme ES iekšienē noteikti atjaunosies daudz ātrāk nekā tālie lidojumi, arī Eiropas pilsētas var cerēt uz straujāku tūristu atgriešanos.

Pagaidām gan tas šķiet mazs mierinājums. Portāls „US News” citē Francijas restorānu īpašnieku asociācijas prezidentu Alēnu Fontēnu, kurš saka, ka ārzemju tūristi veidoja ap 30-40% no Parīzes reģiona restorānu ienākumiem. „Kad tūristi ierodas apskatīt Triumfa arku, viņi ierodas izbaudīt arī franču dzīvesstilu, kas ir bistro, restorāni un kafejnīcas,” saka Fontēns, prognozējot, ka līdz pandēmijas beigām izzudīs 20% jeb 20 000 restorānu Francijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti