Ekonomiskās un sociālās atšķirības aug augumā, un vieta, kurā jūs dzīvojat, arvien biežāk nosaka, kādu darbu varat strādāt, kādus ienākumus gūt un kādus pakalpojumus saņemt.
Vienlīdzīgas iespējas un zaļa Eiropa
ES Teritoriālās attīstības darba kārtībā 2030. gadam ir noteiktas divas galvenās prioritātes, kuras būtu jāatceras ikvienam lēmumu pieņēmējam – vienlīdzīgas iespējas un zaļa Eiropa. Ja atkāpjamies no lozungiem un skaistām frāzēm, tad tas, ko vēlas panākt darba kārtības izstrādātāji, ir, lai ikviens lēmumu pieņēmējs ikvienā līmenī atcerētos, ka ir jāņem vērā arī reģionālais jautājums.
Tostarp ir jāatceras, ka ir jāmazina neatbilstības starp dažādu vietu un tajos dzīvojošo cilvēku iespējām. Nav jāveicina liela koncentrācija, bet tā vietā jāskatās, vai attīstās arī mazāki centri.
Tāpat jāveicina sadarbība starp lielajām metropolēm un citiem reģioniem. Darba kārtībā uzsvērts, ka tieši vidēja un maza izmēra pilsētām ir svarīga loma, lai pakalpojumi būtu vienmērīgi pieejami visos reģionos,
tādēļ ļoti svarīgi ir, lai nacionālo valstu politikas veidotāji pieturētos pie policentriska attīstības modeļa veicināšanas.
Tikpat svarīgi ir, lai attīstība neapstātos pie viena vai otra reģiona administratīvajām robežām, tādēļ ministri aicina uz arvien lielāku sadarbību starp dažādām pašvaldībām ikvienā jomā. Tas attiecas arī uz tādu jautājumu kā darba iespējas ne tikai citos reģionos, bet arī kaimiņos esošajās valstīs, kas savukārt sasaucas ar labi funkcionējošu transporta sistēmu un digitālo attīstību.
Arī klimatneitralitāte, aprites ekonomika un zaļais kurss nav mazsvarīgs jautājums tieši reģionu attīstībā, jo daudzviet dzīves apstākļi pasliktinās tieši tādēļ, ka zūd bioloģiskā daudzveidība un ir pārāk liels piesārņojums. Tādēļ piesārņojuma mazināšana un zaudēto dabas vērtību atjaunošana var kļūt par visai svarīgu jautājumu. Savukārt aprites ekonomika var dot jaunu grūdienu attīstībai mazajiem uzņēmējiem reģionos.
Lai nebūtu tā, ka ES Teritoriālās attīstības darba kārtība 2030. gadam paliek vien aicinājumu līmenī , visas šīs lietas iecerēts stimulēt arī finansiāli ar dažādiem ES fondu un atbalsta mehānismiem.
No defekta par efektu
Vienlaikus virkne teritoriālās plānošanas ekspertu atgādina, ka reģionālās izmaiņas Eiropā diktē ekonomiskās attīstības procesi, tādēļ ar administratīviem lēmumiem tos pagriezt pretējā virzienā neizdosies. Lai gan politiķiem tas ļoti nepatīk, eksperti aicina gluži vienkārši pieņemt faktu, ka lauku reģionos dzīvo un dzīvos daudz mazāks iedzīvotāju skaits nekā kādreiz, un tā vietā, lai atkal un atkal maltu maz ticamas attīstības vīzijas, kuras balstās un iedzīvotāju atgriešanos, pievērsties jautājumam, kā šo defektu var pārvērst par efektu.
Eiropas Savienības teritoriālās sadarbības grupas ESPON pētījumā par sarūkošajiem Eiropas lauku reģioniem uzsvērts, ka nākamajās desmitgadēs urbanizācija un iedzīvotāju skaita sarukums virknē attālāku lauku reģionu vienkārši būs "jaunā normālā" situācija. Tādēļ
politiķu uzdevums gan nacionālā, gan pašvaldību līmenī ir atrast ekonomiski pamatotu dzīves modeli esošajai realitātei reģionos ar mazu iedzīvotāju skaitu, nevis solīt "sapņu pilis".
Tas būtu jāatceras arī nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās Latvijā.
ESPON pētījumā eksperti gan arī norāda, ka nebūs tādas vienas "zelta receptes", kura derēs visiem Eiropas reģioniem, un katram būs jāmeklē savs modelis, kurš ir atkarīgs, piemēram, no pieejamajiem dabas vai citiem resursiem, esošās transporta infrastruktūras, iedzīvotāju demogrāfiskā raksturojuma u.c.
Taču galvenais uzdevums ir uz iedzīvotāju skaita sarukumu reģionos palūkoties nevis kā uz nelaimi vai nastu, bet gan atrast iespējas, ko šī situācija paver. Kā vienu no piemēriem eksperti min tūrismu. Mūsdienās ir diezgan daudz cilvēku, kuri ir noguruši no steigas, cilvēku pūļiem, un savās brīvdienās grib atpūsties pie dabas, baudīt mieru un klusumu. Tieši šādas iespējas sniedz teritorijas ar mazu iedzīvotāju blīvumu. Tāpat arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta tam, kā nodarbināt seniorus, un tam pat ir piešķirts poētisks nosaukums „sudraba ekonomika”. Uzņēmumi, kuru pievienotā vērtība ir tieši vecāka gadagājuma cilvēku uzkrātās prasmes un pieredze, var kļūt par iespēju teritorijās, kurās ir izteikta iedzīvotāju novecošanās. Tieši šādas un līdzīgas iespējas rosina meklēt eksperti, lai piešķirtu „otru elpu” arī tām teritorijām, kuras ir pametis liels skaits kādreizējo iedzīvotāju.
