Skaitļi un fakti: ES noraida lielāko daļu patvēruma meklētāju lūgumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Pēdējos gados patvēruma meklētāju plūsma uz Eiropas Savienību (ES) vairs nebūt nav tik liela, kā kādreiz. Tomēr ik gadu ES dalībvalstis saņem vairāk nekā pusmiljonu pirmreizējo pieteikumu no patvēruma meklētājiem, kuri vēlas iegūt bēgļa statusu vai cita veida atbalsta formas un uzturēšanās atļaujas Eiropā. Lielākā daļa šo lūgumu gan tiek noraidīti.

ĪSUMĀ:

  • Patvēruma meklētāju pieteikumu skaits vairs nav tik liels, bet lielāko daļu lūgumu noraida tik un tā.
  • Patvēruma meklētāju vidū dominē sīrieši, bet patvērumu lūdz arī no Afganistānas un Venecuēlas.
  • Visvairāk patvēruma meklētāju grib nonākt Vācijā un citās lielajās valstīs.
  • Latvijā līdzīgas tendences kā Eiropā.
  • Mūsu valstī bēgļu daudzumus niecīgs salīdzinājumā ar citiem iebraucējiem.
  • Latvijā pērn visvairāk patvēruma lūgumu - no Azerbaidžānas un Krievijas iedzīvotājiem.
  • Nelikumīgas robežas šķērsošanas “topā” pērn - Vjetnamas, Indijas un Krievijas pilsoņi

Skaitļi un fakti: Lielāko daļu patvēruma meklētāju lūgumu ES noraida
00:00 / 02:27
Lejuplādēt

Pērn Eiropas Savienībā ar pirmreizējiem lūgumiem vērsās vairāk nekā 700 tūkstoši patvēruma meklētāju. Tas ir vairāk nekā gadu iepriekš. Tomēr nu jau labu laiku vairs nav sasniegts tāds patvēruma meklētāju pieplūdums, kāds tas bija 2015. un 2016. gadā, kad katrā no šiem gadiem ES tika iesniegti vairāk nekā 1,2 miljoni patvēruma meklētāju pirmreizējie lūgumi.

Bēgļi no konflikta zonām

Lai arī iepriekšējos gados bēgļu plūsma uz ES ir pierimusi, nemainās vietas, no kurām bēgļi uz Eiropu plūst. Kopš pilsoņu kara sākuma Sīrijā, kas pašlaik ir kļuvis par otru asiņaināko konfliktu 21. gadsimtā pēc kara Irākā, tieši sīrieši dominē starp patvēruma meklētājiem Eiropā.

 

Eiropas statistikas biroja „Eurostat” dati liecina, ka pērn Sīrijas patvēruma meklētāji ES dalībvalstīs vērsās ar gandrīz 76 tūkstošiem pirmreizējo lūgumu, kas veido desmito daļu no visiem lūgumiem. Vienlaikus šis īpatsvars ir samazinājies, jo, piemēram, 2015. gadā sīrieši veidoja 30% no visiem patvēruma lūdzējiem. Sava nozīme šajā kritumā ir tam, ka 2016. gadā ES ar Turciju panāca vienošanos, ka Turcija ierobežos sīriešu bēgļu migrācijas plūsmu un izmitinās tos savā teritorijā.

Tieši tādēļ arī ES valda pamatīgs satraukums par Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana gada sākumā pieņemto lēmumu atvērt savas robežas uz ES. Pašlaik Turcijā uzturas aptuveni 3,7 miljoni bēgļu, un liela daļa no tiem februārī devās uz Turcijas robežu ar Grieķiju. Daudzas Eiropas amatpersonas pārmet Turcijas prezidentam, ka tas bēgļus izmanto kā bandiniekus politiskā spēlē. Taču arī Turcijas prezidents nav palicis atbildi parādā un Eiropas Savienībai  savukārt met acīs pārmetumus, ka Sīrijas bēgļu problēma lielā mērā ir atstāta uz Turcijas pleciem, bet savus kādreizējos solījumus ES nepilda. Arī ANO Bēgļu aģentūras aplēses liecina, ka 2018. gadā Eiropas reģionā atradās 6,5 miljoni bēgļu un personu bēgļiem līdzīgā situācijā un vairāk nekā puse no tiem - Turcijā.

Tomēr nav tā, ka ES patvērumu meklētu tikai Sīrijas bēgļi. Joprojām otrs lielākais patvēruma meklētāju skaits ir no Afganistānas – pērn viņi iesniedza 54,7 tūkstošus pirmreizējo lūgumu. Savukārt politiskās nestabilitātes, bet galvenokārt jau ekonomikas sabrukuma dēļ strauji ir pieaudzis patvēruma meklētāju skaits no Venecuēlas. Pērn ES saņēma gandrīz 45 tūkstošus pirmreizējos lūgumus. Tiesa, spāniski runājošie Venecuēlas iedzīvotāji pārsvarā patvērumu lūdz Spānijā.

Uz lielajām ekonomikām

Gadu gaitā nekas nav īpaši mainījies, un patvēruma meklētāji pārsvarā „tēmē” uz Eiropas lielajām ekonomikām. Patvēruma meklētāju pirmreizējo lūgumu „topa” pirmajā vietā nemainīgi ir Vācija, kura pērn saņēmusi 142 tūkstošus pirmreizējos lūgumus. Taču daudz neatpaliek arī Francija. Pērn Venecuēlas patvēruma meklētāju dēļ pirmajā trijniekā ir iekļuvusi arī Spānija, kura pirmo reizi ir saņēmusi vairāk nekā 100 000 patvēruma meklētāju pirmreizējos pieteikumus. Strauji pieaudzis arī Grieķijai iesniegto pieteikumu skaits, sasniedzot gandrīz 75 tūkstošus.

Vienlaikus lielākā daļa lūgumu tiek noraidīti. Pērn ES tika izskatīti gandrīz 570 tūkstoši lūgumu piešķirt tādu vai citu aizsardzības statusu un gandrīz 350 tūkstoši tika noraidīti. Savukārt pozitīvs lēmums tika pieņemts par 221 tūkstoti lūgumu. Turklāt pēdējos gados pozitīvu lēmumu skaits turpina kristies.

Arī pozitīvie lēmumi ir visai dažādi. Bēgļa statuss un attiecīgi aizsardzības mehānismi pērn ir piešķirti tikai 122 tūkstošos gadījumu.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šādu lēmumu skaita kritums ir pat vairākkārtīgs. Pārējie pozitīvie lēmumi nozīmē, ka šīm personām ir piešķirts alternatīvs aizsardzības statuss, kas gan nedod tādas pašas tiesības kā bēgļiem, bet vēl daļai lūdzēju ES dalībvalstis ir atļāvušas palikt humanitāru apsvērumu dēļ. Piemēram, tieši tā ir rīkojusies jau pieminētā Spānija, jo Venecuēlas pilsoņiem, kuru valstī nenotiek karš, īsti nav pamata piešķirt bēgļu statusu. Tādēļ Spānija vairāk nekā pusē no izskatītajiem gadījumiem patvēruma meklētājiem atļāvusi palikt tieši humanitāru apsvērumu dēļ.

Latvijā līdzīgi

Latvijā patvēruma meklētāju skaita ziņā ir vērojamas visai līdzīgas tendences Eiropai kopumā. Arī pie mums pēdējos gados patvēruma meklētāju pirmreizējo lūgumu skaits ir sarucis, ja salīdzinām ar lielāko vilni, kurš sākās 2014. gadā. Vienlaikus, lai arī patvēruma meklētāju iesniegumus turpinām saņemt, to skaita ziņā atrodamies stabilās pēdējās vietās ES.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotie dati liecina, ka kopumā pērn Latvijā pēc palīdzības ir vērsušies 178 patvēruma meklētāji. Tas ir visai līdzīgi 2018. gada datiem, bet par trešdaļu mazāk nekā 2017. gadā, kad Latvija saņēma līdz šim lielāko patvēruma meklētāju iesniegumu skaitu – teju 400.

Patvēruma meklētāju skaits Latvijā ir niecīgs, salīdzinot ar citu iebraucēju skaitu.

PMLP dati liecina, ka pagājušā gada beigās kopumā derīgas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā bija 53 tūkstošiem, bet derīgas termiņuzturēšanās atļaujas - 45 tūkstošiem ārvalstnieku. Lielākoties tās izsniegtas darba, mācību, ģimenes vai citu iemeslu dēļ.

Latvija un arī pārējās Baltijas valstis gan ievērojami atšķiras tajā, no kurienes patvēruma meklētāji pie mums vēršas. Ja Eiropā kopumā dominē patvēruma meklētāji no kara skartās Sīrijas un Afganistānas, tad Baltijas valstu atrašanās pie ES austrumu robežas nosaka, ka te lielākoties pēc patvēruma vēršas cilvēki no bijušās Padomju Savienības telpas.

Latvijā pērn visvairāk patvēruma lūgumu saņemts no Azerbaidžānas un Krievijas iedzīvotājiem.

Vēl pirmajā pieciniekā ir Gruzija un Ukraina. Tomēr Latvijas atšķirība no pārējām Baltijas valstīm ir tajā, ka trešajā vietā starp patvēruma meklētājiem ierindojušies Indijas pilsoņi, ko var skaidrot ar visai plašo Indijas studentu pieplūdumu Latvijas augstskolās. Pērn Latvijā vērušies 15 patvēruma meklētāji no Indijas.

Eiropas statistikas biroja “Eurostat” dati liecina, ka no Baltijas valstīm visvairāk patvēruma meklētāju iesniegumu pērn ir saņēmusi Lietuva – vairāk nekā 600. Turklāt gandrīz pusi no šī skaita veido patvēruma lūgumi no Krievijas pilsoņiem. Igaunija pērn saņēmusi vien aptuveni 100 patvēruma lūgumus.

Tomēr, tāpat kā citur Eiropā, arī Latvijā tiek apmierināta mazākā daļa no patvēruma lūgumiem. Tā pērn bēgļa statuss ir piešķirts 37 personām, bet alternatīvais aizsardzības statuss – 14 personām. Kopumā no 1998. līdz 2019. gadam PMLP starptautisko aizsardzību lūguši 2867 patvēruma meklētāji. Bēgļa statuss kopumā ir piešķirts 217 personām, bet alternatīvās aizsardzības statuss – 552 personām. Bēgļa statuss nozīmē, ka savā valstī persona var tikt vajāta rases, reliģiskās pārliecības, nacionalitātes, politisko uzskatu dēļ vai par piederību kādai sociālai grupai. Alternatīvas aizsardzības statusu piešķir, ja tieši šādu draudu nav, bet pastāv iespēja, ka savā tēvzemē cilvēkam var nodarīt smagu kaitējumu.

 

Zaļās robežas pārkāpēji

Latvijas kā ES ārējās robežas specifika ir arī tajā, ka pāri mūsu “zaļajai robežai” mēģina pārkļūt nelegāli. Tiesa, Latvija šajā gadījumā nav galamērķis, bet gan nelegālo migrantu ceļa posms - visbiežāk uz Ziemeļvalstīm.

Valsts robežsardzes informācija liecina, ka pērn tā aizturējusi 153 personas par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu. Tostarp 57 cilvēki ir mēģinājuši pāriet tā saucamo “zaļo robežu” jeb ielavīties pa mežu, bet 93 izmantojuši viltotus ceļošanas dokumentus.

Nelikumīgas robežas šķērsošanas “topā” pērn iekļuvuši Vjetnamas, Indijas un Krievijas pilsoņi. Vjetnamieši nemainīgi gadu no gada ir lielākā grupa, kura Latvijā cenšas ielavīties nelegāli pāri robežai ar Krieviju.

Savukārt valsts iekšienē aizturēti 837 ārzemnieki.

Daļa no nelegāli Latvijā nonākušajiem ārzemniekiem arī uzrakstījuši patvēruma pieprasījumus. Tomēr, ņemot vērā viņu nonākšanas veidu Latvijā, cerības uz pozitīvu lēmumu nav īpaši lielas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti