Gada sākumā Eiropas Savienība (ES) atkal saskārās ar draudiem, ka pāri robežām velsies jauns bēgļu vilnis, jo Turcija atvēra savas robežas Eiropas virzienā tās teritorijā esošajiem bēgļiem. ES iedzīvotājus šī tēma satrauc, un
migrācija pēdējos gados nemainīgi tiek saukta par galveno jautājumu, kurš rada bažas.
Taču jāpiebilst - visas aptaujas ir veiktas pirms Covid-19 pandēmijas sākuma. Tādēļ visdrīzāk jaunajās aptaujās iezīmēs nedaudz cita aina. Tomēr arī migrācijas jautājums nekur nepazudīs, un, normalizējoties situācijai veselības jomā, mēs visdrīzāk jau atkal atgriezīsimies pie šīs problēmas.
ES iedzīvotāju „Eurobarometer” sabiedriskās domas aptaujās, kuras tiek veiktas divas reizes gadā, migrāciju kā galveno problēmjautājumu pērn gan pavasara, gan rudens aptaujā minējuši 34% eiropiešu. Turklāt pirmajā vietā migrācija eiropiešu bažu sarakstā ir kopš 2015. gada, kad sākās lielākā bēgļu krīze Eiropas vēsturē kopš Otrā pasaules kara, ES ieplūstot daudziem bēgļiem no karadarbības zonām Tuvajos Austrumos. Tikai 2017. gadā pirmā vieta tika atdota terorisma draudiem. 2015. gadā migrācijas bažas kā galveno jautājumu minēja 58% eiropiešu, bet kopš tā laika šis īpatsvars pamazām ir samazinājies.
Nav gan zināms, kā mainīsies ES iedzīvotāju viedoklis šā gada pavasara aptaujā. Vēl pirms Covid-19 pandēmijas sākuma Eiropā februāra beigās Turcijas prezidents paziņoja par savu robežu atvēršanu bēgļiem Eiropas virzienā. Turcijas robeža ar Grieķiju pārvērtās par bēgļu telšu nometni, jo ES savukārt stingri paziņoja, ka „otra 2015. gada nebūs” un nekontrolētas bēgļu plūsmas ielaistas netiks. Pēc tam savukārt visu prātus – gan ES, gan Turcijā – pārņēma Covid-19.
Kopējā vai atsevišķā politika
Migrācijas jautājumu kā galveno ES līmenī „Eurobarometer” aptaujās min teju visu dalībvalstu iedzīvotāji, bet nacionālā līmenī tas jau parādās tikai dažu valstu iedzīvotāju bažu pirmajās vietās. Bez lieliem pārsteigumiem tās ir tieši tās valstis, kurās līdz šim ir lielākā bēgļu koncentrācija – Malta, Grieķija, Beļģija, Vācija, Itālija, Kipra. Savukārt latviešiem nacionālā līmenī daudz vairāk sāp veselības un sociālā aizsardzība, kā arī dzīves dārdzības jautājums. Taču
ES līmenī arī Latvijas iedzīvotāji pirmo vietu piešķīruši migrācijas jautājumam.
Vienlaikus divas trešdaļas jeb 66% eiropiešu uzskata, ka ES vajadzētu ieviest vienotu patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu. Arī šajā gadījumā lielākais atbalsts kopīgas sistēmas ieviešanai ir no valstīm, kuras pamatīgāk saskārušās ar bēgļu problēmām – Kipras, Vācijas, Nīderlandes. Savukārt lielākā pretestība ir no Slovākijas un Čehijas, kuras ar lielām bēgļu straumēm nav saskārušās. Kopumā pret ir 21% ES iedzīvotāju, bet 13% nav konkrēta viedokļa.
Latvijas un arī pārējo Baltijas valstu viedoklis ir kaut kur pa vidu. Latvijā kopēju ES sistēmu patvēruma meklētāju uzņemšanā atbalsta 44% aptaujāto, 38% ir pret, bet 18% nav konkrēta viedokļa. Lietuvā vienotu sistēmu atbalstītu 56%, bet Igaunijā – 40% aptaujāto.
Nedaudz vienotāki eiropieši ir uzskatā, ka ir jāstiprina ES ārējās robežas un uz tām vajadzētu vairāk robežsargu. To noteikti atbalsta 68% ES iedzīvotāju, bet pret ir tikai 22%, kamēr 10% nav konkrēta viedokļa. Latvijā ES ārējās robežas stiprināšanu pēdējā „Eurobarometer” aptaujā atbalstījuši 74% aptaujāto, bet 17% bijuši pret.
Bailēm lielas acis
Vēl viens „Eurobarometer” pētījums, kurš 2017. gadā tika veltīts tieši migrācijai un integrācijas jautājumiem, gan parāda to, ka ES iedzīvotāji visai slikti spēj novērtēt to, cik tad viņu valstīs vispār uzturas migrantu, tostarp patvēruma meklētāju. Jāprecizē arī tas, ka šajā pētījumā ar migrantiem tiek domāti cilvēki, kuri ir dzimuši ārpus tagadējās ES teritorijas un pašlaik legāli dzīvo kādā no ES dalībvalstīm.
Lielākoties eiropieši domā, ka migrantu ir vairāk, nekā tas patiesībā ir.
Faktiski tikai trīs valstu – Zviedrijas, Horvātijas un arī mūsu kaimiņvalsts Igaunijas - iedzīvotāji savos vērtējumos par migrantu īpatsvaru savās zemēs ir trāpījuši patiesajiem skaitļiem.
Savukārt īpaši izcēlušās ir vairākas centrālās un Austrumeiropas valstis. Īpaši Slovākija, kuras iedzīvotāji domā, ka migranti veido vairāk nekā 8% no šīs valsts iedzīvotāju skaita, lai gan patiesībā migrantu skaits Slovākijā 2017. gadā nesasniedza pat vienu procentu. Arī Rumānijas, Bulgārijas un Polijas iedzīvotāji domāja, ka migrantu skaits viņu valstīs ir astoņas reizes lielāks, nekā tas bija patiesībā.
Latvija var palepoties ar to, ka tik pamatīgi neesam nošāvuši greizi. 2017. gadā migrantu īpatsvars Latvijas iedzīvotāju kopskaitā veidoja 11,5%, bet pēc mūsu iedzīvotāju domām tie bija 15,4%. Lietuviešiem ir gājis trakāk, jo viņi savus 3,8% migrantu ir „uzpūtuši” līdz 10,2% no valsts kopējā iedzīvotāju skaita.
