Skaitļi un fakti: Eiropas mērķi izglītībā sasniegti daļēji

Kā jau tas ierasts, septembris sākas ar daudzu bērnu, jauniešu atgriešanos skolas un augstskolas solā. Izglītības sistēmas Eiropas valstīs ir atšķirīgas, taču Eiropas Savienības vadītāji vēlas, lai eiropieši izglītotos visa sava mūža garumā.

Skaitļi un fakti: Eiropas mērķi izglītībā sasniegti daļējiInguna Ukenābela

    Viens no Eiropas Savienības (ES) mērķiem ir kļūt par pasaules mēroga vadošo uz zināšanām balstīto ekonomiku. Kaut arī Eiropā ir gan slavenas augstskolas, gan inovatīvi uzņēmumi, konkurencē ar seno sāncensi ASV Eiropai uzvarēt īsti neizdodas, un nu jau nopietnu konkurenci rada arī ambiciozā Ķīna.

    Tomēr arī ES padoties negatavojas. Tādēļ bez skaisti formulētiem stratēģiskiem mērķiem, par kuriem daiļrunīgi no tribīnēm parasti runā politiķi, Eiropā ir noteikti arī praktiski izmērāmi kritēriji, kuri ir jāsasniedz izglītības jomā. Turklāt

    atskaites punkts ir jau tepat aiz stūra – tas ir 2020. gads, kad visām ES dalībvalstīm būs jāatskaitās, ko tās ir sasniegušas savu iedzīvotāju izglītošanā,

    sākot no pašiem mazākajiem – bērnudārza audzēkņiem un beidzot ar pieaugušajiem, kuri vēlas mainīt profesiju vai uzlabot savas prasmes.

    Mācības no mazotnes līdz vecumam

    Ja kāds domā, ka izglītība ir laiks no 1. klases līdz profesionālās skolas vai augstskolas diploma saņemšanai, tad Eiropas Padome uz šo jautājumu skatās daudz plašāk. Jau 2002. gadā tika apstiprināta īpaša izglītības un apmācības darba programma, kura kopš tā laika ir regulāri pārskatīta un aktualizēta. Eiropas Padomes ieskatā tieši izglītībai ir būtiska nozīme, lai risinātu daudzas sociālekonomiskās, demogrāfiskās, ar vidi un tehnoloģijām saistītās problēmas, ar kurām saskaras eiropieši.

    Pašlaik ir noteikti kopumā pieci kritēriji, kuri visām Eiropas valstīm būtu jāizpilda. Tostarp viens no tiem attiecas uz bērniem pirmskolas vecumā, otrs uz pieaugušajiem.

    Līdz 2020. gadam vismaz 95% bērnu vecumā no četriem gadiem līdz obligātajam sākumskolas vecumam vajadzētu piedalīties agrīnajā pirmsskolas izglītībā.

    Pēc ekspertu domām, tas liek nozīmīgu pamatu turpmākiem panākumiem un īpaši svarīgi tas būtu bērniem no nelabvēlīgas vides. Šis kritērijs vidēji ES tika sasniegts jau 2016. gadā. Ja dažas ES dalībvalstis, piemēram, Horvātija un Grieķija, to vēl nav izpildījušas, tad Latvijai nav ko satraukties. Bērnudārzus un citas pirmsskolas izglītības iestādes apmeklē vairāk nekā 95% Latvijas bērnu, kuri ir sasnieguši četru gadu vecumu.

    Ar pieaugušo dalību mūžizglītībā gan tik labi neveicas. Izvirzītais mērķis paredz, ka līdz 2020. gadam mūžizglītībā būtu jāpiedalās vismaz 15% pieaugušo. ES vidēji šis skaitlis palēnām tuvojas 11%, bet Latvijā 2017. gadā mūžizglītības programmās bija iesaistīti 7,5% pieaugušo darbspējīgajā vecumā.

    Studentu pietiek

    Eiropas 2020. gada stratēģijā noteiktais mērķis, lai vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem ar pabeigtu augstāko izglītību varētu lepoties vismaz 40%, ir sasniegts jau pērn. 2018. gadā pabeigta augstākā izglītība bija 40,7% eiropiešu vecumā no 30 līdz 34 gadiem, liecina Eiropas statistikas biroja „Eurostat” dati.

    Kopumā pērn 16 Eiropas Savienības dalībvalstis ir sasniegušas vai pārsniegušas šo mērķi un starp tām ir arī visas Baltijas valstis. Tostarp

    Lietuva ir tikusi pie visaugstākā rādītāja ES – mūsu dienvidu kaimiņvalstī pērn pabeigta augstākā izglītība bija 57,6% cilvēku vecumā no 30 līdz 34 gadiem. Igaunijā šis īpatsvars bija 47,2%, bet Latvijā – 42,7%.

     

    Savukārt saraksta beigu galā nonākusi Rumānija un Itālija, kurā vienīgajās minētajā vecuma grupā pabeigta augstākā izglītība nav bijusi pat 30% iedzīvotāju.

     

    Veicies ir arī ar otra svarīga izglītības parametra sasniegšanu – proti, samazināt to jauniešu skaitu, kuri pēc vidusskolas pabeigšanas tā arī nepievēršas tālākām mācībām un paliek gan bez augstākās izglītības, gan bez aroda. Pērn šādu jauniešu skaits vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem ES ir samazinājies līdz 10,6%. Ņemot vērā, ka 2020. gadam nospraustais mērķis ir 10%, līdz tā sasniegšanai daudz nav palicis.

    Latvijā tādu jauniešu skaits, kuri pēc vidusskolas pabeigšanas nav turpinājuši nekāda veida mācības, pērn samazinājās līdz 8,3%. Vienīgā Baltijas valsts, kur šis īpatsvars nav noslīdējis zem 10% robežas, ir Igaunija, kur pērn mācības pēc vidusskolas pārtraukuši 11,3% jauniešu.

    Skolēnu sekmes jāuzlabo

    Ar izglītībā iesaistīto skaita rādītāju sasniegšanu Latvijā un arī citās Baltijas valstīs vairāk vai mazāk ir sekmējis, bet cits stāsts ir par sekmēm. Eiropas 2020. gada stratēģijā noteiktais mērķis ir, lai 15 gadus vecu skolēnu ar sliktiem panākumiem lasīšanā, matemātikā un zinātnē īpatsvars būtu mazāks par 15%. Ar to pagaidām nav sekmējies ne ES kopumā, ne Latvijā tajā skaitā.

    Tiesa, ja cilvēkus, kuri mācās vai studē, saskaitīt gadu no gada ir visai viegli, tad sekmju analīze ir daudz sarežģītāka. Par pamatu tiek ņemta Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) īstenotā starptautiskā apmācāmo novērtējuma programma, kura plašāk pazīstama ar abreviatūru PISA (Programme for International Student Assessment). Pašlaik tā ir atzīta par pasaulē labāko metodoloģiju, kā salīdzināt dažādās izglītības sistēmās apmācāmo sekmes. Tomēr šie pētījumi netiek veikti katru gadu un pašlaik novērtējums pieejams par 2015. gadu.

    Tas liecina, ka līdz Eiropas mērķim samazināt sliktās sekmes vēl ir ceļš ejams. Piemēram, lasīšanā 15 gadus sasniegušo skolēnu skaits ar zemām sekmēm ES vidēji bija gandrīz 20%, Latvijā – gandrīz 18%, matemātikā – ES vidēji vairāk nekā 22%, Latvijā – gandrīz 22%. Savukārt zinātnes priekšmetos zemas sekmes bija teju 21% skolēnu ES vidēji, Latvijā – vairāk nekā 17%. Slikta ziņa turklāt ir tā, ka

    salīdzinot ar iepriekšējo PISA pētījumu 2012. gadā, 2015. gadā sliktu sekmju īpatsvars visās jomās ir audzis – gan ES kopumā, gan Latvijā.

    Jaunākais PISA pētījums, kurš aptvēra vairāk nekā pusmiljonu 15 gadus vecos skolēnus 80 pasaules valstīs, notika pērn. Tā rezultāti tiks publiskoti šā gada 3. decembrī. Atliek vien cerēt, ka skolēnu sekmes būs uzlabojušās.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti