Tādēļ ne tikai Latvijā, bet ļoti daudzās Eiropas valstīs nākas lauzīt galvu par to, cik tad vispār būs skolēnu, cik skolas nākotnē būs nepieciešamas un kāds ir optimālais bērnu skaits klasē. Izmaiņas iedzīvotāju skaitā ietekmē arī augstskolas. Tomēr atšķirībā no pamatskolām un vidusskolām augstskolām ir arī lielākas iespējas atrotīt piedurknes un iesaistīties asajā konkurences cīņā par ārvalstu studentiem, jo augstākā izglītība kļūst arvien globālāka.
Mazāk bērnu, mazāk skolēnu
Prognozes par to, cik daudz iedzīvotāju Eiropā būs nākotnē, veido daudzas institūcijas. Tieši kāda situācija būs pēc 20, 40 vai pat 80 gadiem, prognozēt ir visai grūti. Taču viens ir skaidrs un saskan teju visās prognozēs – Eiropas sabiedrība arvien vairāk novecosies un bērnu skaits kļūs mazāks. “Eurostat” veidotās prognozes liecina, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, tagadējā Eiropas Savienības (ES) teritorijā sešgadnieku skaits līdz 2100. gadam vidēji būs samazinājies par vairāk nekā 14%.
Baltijas valstīs skolas gaitu uzsācēju skaita kritums varētu būt vēl krasāks. “Eurostat” prognozes liecina, ka Latvijā nākamo 80 gadu laikā sešgadnieku īpatsvars sabiedrībā varētu sarukt par gandrīz 30%. Proti, ja pērn to skaits ir lēsts gandrīz 19 000 apjomā, tad 2100. gadā sešu gadu vecumā būs vien 13 300 bērnu. Līdzīgs kritums varētu būt Igaunijā, bet Lietuvā sešgadnieku īpatsvars varētu sarukt vēl vairāk – par teju 50%.
Vienīgās ES dalībvalstis, kur līdz gadsimta beigām sešgadnieku īpatsvars varētu nevis samazināties, bet pieaugt, pēc “Eurostat” aplēsēm, būs Vācija, Dānija, Austrija un Luksemburga.
Visai līdzīgas ir prognozes par 18 gadus sasniegušo jauniešu īpatsvaru, kas tradicionāli veido lielāko jauno studentu skaitu. Ja pērn 18-gadīgo iedzīvotāju skaits Latvijā tika lēsts ap vairāk nekā 17 000, tad 2100. gadā tas varētu būt sarucis līdz 14,4 tūkstošiem cilvēku, liecina “Eurostat” prognozes. Tāpat kā sešgadnieku gadījumā arī 18-gadīgo eiropiešu skaits dažās valstīs varētu nevis sarukt, bet gan pieaugt. Taču kopumā jauniešu Eiropā ar katru desmitgadi kļūs arvien mazāk, un ar to ir jārēķinās gan vispārizglītojošajās skolās, gan augstskolās.
Skolotāju skaits stabils
Kaut arī Latvijā jau labu laiku risinās vārdu kaujas par izglītības reformu, bet skolotāji draud ar streikiem nepietiekamā atalgojuma dēļ, statistikas dati liecina, ka pamata un vidējā izglītībā skolotāju un skolēnu attiecība pēdējo gadu laikā nav īpaši mainījusies. “Eurostat” dati liecina, ka gan pamata, gan vidējās izglītības līmenī skolēnu skaits uz vidēji vienu skolotāju Latvijā svārstās ap desmit. Eiropā vidēji šī attiecība ir vairāk nekā 13 skolēni uz vienu skolotāju pamatizglītības līmenī un ap 12 skolēniem uz vienu skolotāju vidējās izglītības līmenī.
Lielākajā daļā Eiropas valstu skolēnu skaits uz vienu skolotāju ir lielāks nekā Latvijā, - piemēram, pamatizglītības līmenī tādas ir Francija, Nīderlande, Lielbritānija, kur uz vienu skolotāju ir vairāk nekā 16 skolēnu. Savukārt aptuveni desmit skolēni uz vienu skolotāju tāpat kā Latvijā ir Islandē, Horvātijā, Ungārijā, Polijā, Slovēnijā un Norvēģijā.
Vēl krasākas atšķirības parādās vidējās izglītības līmenī. Piemēram, Somijā, kuru Latvijā daudzi piemin kā vienu no labākajiem izglītības sistēmas paraugiem, uz vienu skolotāju ir vidēji 18 vidusskolēni. Savukārt Latvijai līdzīga skolotāju un skolēnu attiecība – ap desmit uz vienu skolotāju – ir Spānijā, Itālijā, Austrijā, Norvēģijā.
Kā jau parasti, statistika gan parāda tikai vidējo tendenci. Gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs ir skolas, kurās skolēnu skaits uz vienu skolotāju ir ļoti liels, gan tādas, kur tas ir izteikti mazs. Latvijā šīm atšķirībām ir izteikti reģionāls raksturs, lielākajam skolēnu skaitam uz vienu skolotāju veidojoties lielajās pilsētās.
Eiropas Komisijas izglītības un apmācību ikgadējā novērtējuma ziņojumā Latvijas gadījumā izcelts arī fakts, ka daudzi skolotāji Latvijā ir pensionēšanās vecumā vai tuvu tam un skolotāju rindām jauni profesionāļi pievienojas par maz.
Augstākās izglītības eksports
Kamēr pamatskolas un vidusskolas Eiropā domā par to, kā turpmāk dzīvot ar sarūkošo bērnu skaitu, augstskolās par arvien nopietnāku darbības lauku kļūst izglītības eksports jeb citu valstu studentu piesaiste. Prestižs diploms, ar kuru paveras daudz vairāk vai labāku darba devēju durvis, interesē daudzus jauniešus, un Eiropas augstskolas sparīgi cīnās par jaunajiem studentiem ne tikai pašu mājās, bet jau globāli.
“Eurostat” dati liecina, ka studentu skaits, kuri augstāko izglītību iegūst citā valstī, nekā pabeiguši vidusskolu, jau svārstās ap diviem miljoniem.
Turklāt šādu studentu skaits ir pieaudzis teju visās ES dalībvalstīs.
Augstākās izglītības “eksporta” flagmanis ir Lielbritānija, kuras izglītības iestādes izteikti dominē ikvienā labāko Eiropas augstskolu topā ar slavenajām Oksfordas un Kembridžas universitātēm priekšgalā. “Eurostat” dati liecina, ka 2017. gadā, par kuru pēdējo pieejama pilna statistika, Lielbritānijā studēja 436 tūkstoši ārvalstu studentu jeb ceturtā daļa no visiem ārvalstu studentiem ES. Vēl pa 15% no kopējā ārvalstu studentu skaita ES spējušas piesaistīt Vācijas un Francijas augstskolas.
Kaut arī Latvijā 2017. gadā studēja vien nedaudz vairāk kā 6000 ārvalstu studentu, tas vienalga ir uz pusi vairāk nekā 2013. gadā, kad Eiropā centralizēti sāka apkopot šādus datus. Vairāk nekā puse no šiem studentiem 2017. gadā ir nākusi no kādas citas Eiropas valsts, bet aptuveni 2,6 tūkstoši – no Āzijas.
