Skaitļi un fakti: Dzelzceļš palīdz mazināt piesārņojumu no transporta

Viens no Eiropas galvenajiem mērķiem vides jomā ir samazināt siltumnīcas efektu un klimata sasilšanu izraisošo gāzu emisijas. Diemžēl pēdējie dati liecina, ka progress šajā ziņā sāk buksēt, un viens no vaininiekiem ir transporta sektors. Tādēļ arvien skaļāk tiek runāts par to, ka pēc iespējas vairāk pasažieru un kravu Eiropā no autotransporta vajadzētu „pārsēdināt” uz vilcieniem un to līnijas pēc iespējas būtu jāelektrificē.

Dūmošanas efekts

Skaitļi un fakti: Dzelzceļš palīdz mazināt piesārņojumu no transportaInguna Ukenābele

    Jaunākais Eiropas vides aģentūras novērtējums par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām liecina, ka 2017. gadā CO2 ekvivalenta emisijas, salīdzinot ar 2016. gadu, Eiropas Savienībā (ES) ir palielinājušās par 24 miljoniem tonnu jeb 0,6%. Tādējādi jau kopš 2014. gada ir apstājusies gaisa piesārņojuma samazināšanās tendence, un nekas nav mainījies arī pēdējos gados. Kopumā CO2 emisijas gan ir par 23,6% zemākas nekā 1990. gadā, kurš ES tiek izmantots par atskaites punktu gaisa piesārņojuma samazināšanas mērīšanai.

    Lielākais vaininieks gaisa piesārņojuma pieaugumā ir tieši transporta sektors.

    Pēc aģentūras aplēsēm, 2017. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, CO2 ekvivalenta emisijas Eiropā ir pieaugušas par 14,4 miljoniem tonnu jeb 1,5%. Turklāt gaisa piesārņojuma pieaugums transporta sektorā fiksēts 21 ES dalībvalstī. Latvija gan nav pieskaitāma pie vaininiekiem. Pieaugums bijis arī rūpniecības, mājsaimniecību un lauksaimniecības sektorā, bet gaisa piesārņošanu mazinājis enerģētikas sektors.

    Jāatgādina, ka Eiropa ir apņēmusies līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas par vismaz 40%, salīdzinot ar 1990. gadu. Ja no 2014. gada novērojamā „buksēšanas” tendence turpināsies, tas var izrādīties grūti sasniedzams mērķis.

    Transporta nozares izaugsmes blaknes

    Transporta sektora radītais gaisa piesārņojuma pieaugums ir visai cieši saistīts ar ekonomisko attīstību pēdējos gados un lielākais piesārņotājs ir autotransports. „Eurostat” dati liecina, ka aptuveni trīs ceturtdaļas iekšzemes kravu pārvadājumiem notiek pa ceļiem.  2017. gads bija piektais gads pēc kārtas, kad auga kravu pārvadāšanas apjomi ar autotransportu. Pa dzelzceļu 2017. gadā kravu pārvadājumi ES ir sasnieguši aptuveni  416 miljardus tonnkilometru, bet tas joprojām ir nieks salīdzinājumā ar autotransporta uzrādītajiem 1,9 triljoniem tonnkilometru.

    Tādēļ viens no Eiropas Komisijas nospraustajiem mērķiem ir veidot transporta sistēmu, kura nebūtu tik atkarīga no naftas produktiem, taču vienlaikus netiktu samazināta mobilitāte.

    Kā reālākās alternatīvas Eiropas Komisija redz dzelzceļu un ūdenstransporta lielāku attīstīšanu.

    Turklāt īpaši daudz laika pārdomām var arī nebūt. Tiek prognozēts, ka kravu pārvadājumi līdz 2050. gadam Eiropas teritorijā var pieaugt pat par 80%. Tāpat turpināsies urbanizācija, kas nozīmē arvien lielāku cilvēku un līdz ar to pasažieru koncentrēšanos pilsētās un vēl lielākus potenciālos sastrēgumus. Savukārt autotransporta atkarība no naftas produktiem rada draudus, kuri ir saistīti ar to cenu svārstīgumu un pieejamību. 

    Arī Latvijā CO2 emisiju mazināšanā transporta sektorā īpaši liels progress nav vērojams.

     

    Latvijā pašlaik vienīgais reālais projekts, kurš nodrošinātu pārvadājumus ar mazu gaisa piesārņojumu, ir topošā dzelzceļa līnija „Rail Baltica”, jo tā visā 870 kilometru garumā no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai būs elektrificēta. Tikmēr AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) projekta "Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija" nākotne pagaidām ir neskaidra.

    Dzelzceļa elektrifikācijas pirmā posma kopējās izmaksas plānotas 441 miljona eiro apmērā, un ir iecerēta elektrifikācija maršrutos Daugavpils-Krustpils un Rēzekne-Krustpils-Rīga. Otrajā posmā vajadzētu sekot maršrutam Krustpils-Ventspils, un trešajā posmā tiks veikta esošā elektrificētā dzelzceļa tīkla rekonstrukcija. Taču valdība iecerējusi izvērtēt dzelzceļa elektrifikācijas projekta pamatotību un iespēju to īstenot ierobežotā apjomā: Rīgas-Daugavpils virzienā. Paredzēts veikt pārrunas ar Eiropas Komisiju par iespējām ietaupītos līdzekļus pārdalīt citām videi draudzīgām infrastruktūras un mobilitātes veicināšanas programmām.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti