ĪSUMĀ:
- Lēš, ka 2019. gadā pasaulē bija 272 miljoni migrantu - 3,5% no pasaules iedzīvotāju skaita.
- Pagaidām nav apkopoti dati, cik no šiem cilvēkiem pērn bija bēgļi.
- 2018. gadā – bēgļu skaits tika lēsts ap 26 miljoniem.
- Lielākā daļa no tiem nāca no Sīrijas, Afganistānas, Dienvidsudānas, Mjanmas un Somālijas.
- 2018. gadā piespiedu kārtā savas mājas atstāja par 2,3 miljoniem cilvēku vairāk.
- 2018. gadā lielākais bēgļu skaits - 6,7 miljoni - pasaulē bija no Sīrijas.
- Lielākā bēgļu koncentrācija ārpus pašu valsts pērn bija Turcijā – 3,7 miljoni.
- Papildu bažas ir radījusi arī Covid-19 pandēmija.
- Bēgļu nometnes ir pateicīga vieta vīrusa izplatībai
- Grieķijas nometnēs bēgļu skaits vairākas reizes pārsniedz atļauto.
- Grieķija cer uz citām Eiropas valstīm pārvietot vismaz 1600 bēgļu.
- EK piešķīra papildus 240 miljonus eiro Sīrijas bēgļu atbalstam Irākā, Jordānijā un Lībijā.
Pašlaik Turcijā uzturas vairāk nekā 3,7 miljoni bēgļu, galvenokārt no kara plosītās Sīrijas. Jūnija beigās Briselē bija paredzēta īpaša Sīrijai veltīta konference, lai atbalstītu ANO centienus rast konfliktam politisku risinājumu. Tomēr Covid-19 pandēmija ir ieviesusi korekcijas un Sīrijas konflikts ir atvirzījies Eiropas valstu dienaskārtībā daudz tālāk nekā gada sākumā.
Turklāt valstīs, kurās ir izveidotas bēgļu nometnes, ir bažas par to, vai tās nekļūs par vīrusa perēkļiem, jo cilvēki tajās dzīvo salīdzinoši saspiesti un ir problēmas ar veselības aprūpes pieejamību.
Bēgļu skaits aug
Pēdējie dati liecina, ka cilvēku migrācija pasaulē palielinās. Tiek lēsts, ka 2019.gadā visā pasaulē bija 272 miljoni migrantu, kuri ir pārvietojušies uz citām valstīm jeb 3,5% no pasaules iedzīvotāju kopskaita. Pagaidām nav apkopoti dati, cik no šiem cilvēkiem pērn bija bēgļi, bet gadu iepriekš – 2018. gadā – bēgļu skaits tika lēsts ap 26 miljoniem.
Turklāt lielākā daļa no tiem nāca no tikai piecām valstīm – Sīrijas, Afganistānas, Dienvidsudānas, Mjanmas un Somālijas, iezīmējot galvenās pasaules konfliktu zonas. Pērn papildus iezīmējās arī bēgļu plūsma no Venecuēlas, kura faktiski piedzīvo ekonomisko sabrukumu.
2018. gadā pēc ANO Bēgļu aģentūras aplēsēm cilvēku skaits, kuri piespiedu kārtā atstāja savas mājas, pieauga par 2,3 miljoniem. Kopumā to skaits sasniedza gandrīz 71 miljonu, un tas ir kārtējais antirekords. Pēdējos gados gan šī plūsma ir mērenāka, un ANO norāda, ka vislielākais cilvēku skaits savas mājas piespiedu kārtā atstāja no 2012. līdz 2015. gadam pilsoņu kara dēļ Sīrijā.
Jau pieminētie 26 miljoni devās bēgļu gaitās uz citām valstīm, bet vairāk nekā 40 miljoni cilvēku bija spiesti pārvietoties citur savas valsts robežās.
Lai gan mums ir priekšstats, ka bēgļi dodas kaut kur tālu, piemēram, pie mums uz Eiropu, četri no pieciem aizceļojušajiem bēgļiem, atrodas savu zemju kaimiņvalstīs. Turklāt 2018. gadā 2,9 miljoni cilvēku ir atgriezušies vai nu savā valstī vai vietā, kuru bija pametuši.
2018. gadā lielākais bēgļu skaits - 6,7 miljoni - pasaulē bija no Sīrijas, 2,7 miljoni no Afganistānas, 2,3 miljoni no Dienvidsudānas, 1,1 miljons no Mjanmas, bet 0,9 miljoni no Somālijas, liecina ANO dati. Lielākā bēgļu koncentrācija ārpus pašu valsts pērn bija Turcijā – 3,7 miljoni, un pārsvarā tie ir Sīrijas bēgļi. Tāpat 1,4 miljoni bēgļu nonākuši Pakistānā, 1,2 miljoni Ugandā un pa 1,1 miljonam Sudānā un Vācijā.
Bailes no Covid-19
Papildu bažas ir radījusi arī Covid-19 pandēmija. Bēgļu nometnes ir pateicīga vieta vīrusa izplatībai, jo cilvēki tur parasti dzīvo diezgan saspiesti un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība nav tā labākā.
Inficēšanās līdz šim ir atklāta vairākās bēgļu mītnēs Eiropā, tomēr pagaidām nav ziņu par vērienīgiem uzliesmojumiem kādā no bēgļu nometnēm.
Tas gan var būt mānīgi, jo bēgļu testēšana bieži vien netiek veikta pietiekamā apmērā. Tādēļ patiesībā neviens pat īsti nezina, vai un cik lielā mērā infekcija šajās nometnēs varētu būt izplatījusies
Uzmanības centrā Covid-19 krīzes laikā ir nonākušas Grieķijas bēgļu nometnes, kurās bēgļu skaits vairākas reizes pārsniedz to, cik daudz vietu tajās ir atbilstoši pieņemtajiem normatīviem.
Egejas jūras salu nometnēs oficiāli ir vietas aptuveni 6200 cilvēkiem, taču patiesībā tajās ir nomitināti 37 000 bēgļu. Tāpat daudzi no bēgļiem sirgst ar hroniskām slimībām.
Marta vidū Grieķijas varas iestādes ierobežoja bēgļu nometnēs nomitināto cilvēku pārvietošanos un vairākas tiesībsargu organizācijas aicināja Grieķijas valdību nekavējoties rīkoties, lai novērstu epidēmijas izplatīšanās draudus šajās nometnēs.
Tieši šie draudi zināmā mērā ir atkausējuši citu Eiropas valstu sirdis un pamazām ir atsākusies bēgļu pārvietošana no Grieķijas. Grieķija cer, ka nākamo mēnešu laikā pamazām uz citām Eiropas valstīm pārvietot vismaz 1600 neaizsargātāko peronu no bēgļu nometnēm.
Arī Eiropas Komisija ir atdarījusi maku, lai palīdzētu risināt bēgļu problēmas. Marta beigās pieņemts lēmums piešķirt papildus 240 miljonus eiro tieši Sīrijas bēgļu un neaizsargātāko personu atbalstam Irākā, Jordānijā un Lībijā Covid-19 pandēmijas laikā.
