Kopumā Eiropā gadā tiek radīti ap 2,5 miljardiem tonnu atkritumu. Lielākās atkritumu „ražotājas” ir Eiropas lielās ekonomikas – Vācija, Francija un Lielbritānija. Latvija kā jau maza zeme atrodas lielāko mēslotāju saraksta otrā galā un saskaņā ar „Eurostat” datiem 2014.gadā radīja ap 2,6 miljoniem tonnu atkritumu.
Atkritumu „ražošanā” Eiropā dominē divas nozares – būvniecība ar 34% un ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde ar 30% no radīto atkritumu kopējā apjoma. Apstrādes rūpniecība seko tikai ar 10% un mājsaimniecības ar 8% atkritumu gadā.
Ja ar rūpnieciskajiem atkritumiem ir savas specifiskas cīņas metodes, tad ikviena cilvēka atbildība savukārt ir radītie sadzīves atkritumi. Diemžēl arī to apjoms tikai palielinās.
Pasaules Banka ir aplēsusi, ka līdz 2025.gadam sadzīves atkritumu apjomi pasaulē varētu sasniegt 2,2 miljardus tonnu gadā, dubultojoties salīdzinājumā ar 2010.gada rādītājiem. Tas nozīmē, ka katrs pasaules iedzīvotājs 2025.gadā dienā radīs vidēji 1,42 kilogramus sadzīves atkritumu. Turklāt 44% no visas pasaules sadzīves atkritumiem rodas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs jeb attīstītākajā pasaules daļā. Tas skaidri norāda, ka augstāks dzīves līmenis un urbanizācija palielina arī radīto atkritumu apjomu, uzsver Pasaules Bankā.
Pati OECD arvien pieaugošo sadzīves atkritumu daudzumu skaidro ar to, ka mēs daudz vairāk ikdienā lietojam vienreizējās lietošanas izstrādājumus, bet ražotāji savas preces pārmērīgi iepako, lai ar krāsainām, bet turpmāk nevienam nevajadzīgām kastēm pievilinātu pircējus. Taču videi viss šis krāšņums un ērtā lietojamība rada lielus draudus. Laikā no 1980. līdz 2005.gadam sadzīves atkritumu apjoms OECD valstīs ik gadu ir audzis par 2,5%, kamēr mājsaimniecību skaits palielinājies vien par 0,8% gadā.
Arī Eiropā lielāko sadzīves atkritumu apjomu uz vienu cilvēku rada pārtikušās valstis – Dānija, Norvēģija, Šveice, Vācija, Islande, kā arī tūristu iecienītās salu valstis – Malta un Kipra. Sekmes cīņā ar sadzīves atkritumu radīšanu Eiropā ir visai mainīgas – ir valstis, kurām gadu no gada sadzīves atkritumu apjomu uz vienu cilvēku ir izdevies mazināt, ir valstis, kurām – ne. Tomēr
tā saucamajām jaunajām ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, Igaunijai un Lietuvai, ir raksturīgs, ka, augot labklājības līmenim, pieaug arī sadzīves atkritumu apjoms.
Piemēram, Latvijā 2016.gadā sadzīves atkritumu apjoms sasniedza 410 kilogramus uz vienu iedzīvotāju, kas ir par 5% vairāk nekā pirms desmit gadiem un par 55% vairāk nekā 1995.gadā. Turklāt, ja krīzes gados samazinājās arī Latvijā radītā sadzīves atkritumu masa, tad tagad esam panākuši un apsteiguši ne tikai ekonomikas, bet arī pirmskrīzes mēslošanas rādītājus.
Ja 2014.gadā Eiropā tika radīti 2,5 miljardi tonnu atkritumu, tad tālākā apsaimniekošanā nonāca mazāk – 2,3 miljardi tonnu, liecina „Eurostat” dati.
No viena ES iedzīvotāja gadā radītajiem 482 kilogramiem sadzīves atkritumu 47% tiek pārstrādāti vai kompostēti. Latvijā situācija ir sliktāka. No 410 kilogramiem sadzīves atkritumu, kurus 2016.gadā radīja vidēji viens Latvijas iedzīvotājs, vien 28% tika pārstrādāti vai kompostēti, bet 72% nonāca atkritumu poligonos, liecina Eiropas Parlamenta aplēses.
Ar esošo situāciju Eiropas institūcijas negrasās samierināties. Eiropas Parlaments ir pieņēmis lēmumu, ka pārstrādājamo atkritumu daļai jāpieaug. Tam ir piekritusi arī Eiropas Padome, un pašlaik ir sākta jaunu normatīvo aktu izstrāde, kura noteiks, ka pārstrādei nodoto sadzīves atkritumu daļai Eiropas Savienībā ir jāpieaug līdz 65% 2035. gadā, bet poligonos noglabātā atkritumu daļa nedrīkstēs pārsniegt 10%.
Arī jauno Eiropas normatīvo aktu izstrāde ir viens no iemesliem, kādēļ ir aktivizējusies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un pēc daudzu gadu buksēšanas uz priekšu sākusi virzīt depozītu sistēmu dzērienu iepakojumam. Tā gan ir saskārusies ar pamatīgu pretestību. Tādēļ tagad būs interesanti vērot, kā Latvijas amatpersonas taisās lavierēt starp uzņēmēju lobiju, kurš nevēlas maksāt vairāk par atkritumu apsaimniekošanu, un arvien stingrākām vides prasībām, kuru virzienā apņēmīgi iet Eiropa un iestājas arvien vairāk iedzīvotāju.
