Visi ir kļuvuši nepacietīgi: gan tādi lielie uzņēmēji kā “Airbus”, “Jaguar Land Rover”, “Pharma” britu salās, kas jau piedraudējuši Mejas valdībai, gan Brisele.
“Jo ātrāk mēs dabūsim precīzu Apvienotās Karalistes priekšlikumu par Īrijas robežu, jo lielākas iespējas pabeigt “Brexit” sarunas vēl šogad,” norādīja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.
Britu valdība pavadījusi vairāk laika sarunās savā starpā nekā ar ES. Daļa valdības vēlas palikt muitas savienībā ar ES, bet daļā – nekādā gadījumā. Piektdien, 6.jūlija, vakarā pēc 12 stundu garām sarunām Terēzai Mejai izdevās vienoties ar saviem ministriem par ilgi gaidīto piedāvājumu ES. Tā būs maigāka izstāšanās no ES, nekā stingrās “Brexit” līnijas piekritēji gribēja. “Brexit” sarunu vedējs no Apvienotās Karalistes puses Deivids Deiviss jau savu sajūsmas trūkumu par maigo “Brexit” neslēpj.
Mejas panāktā “maigā izstāšanās” nozīmē, ka Lielbritānija paliks vienotā muitas zonā ar ES un turēsies pie ES noteikumiem. Par mierinājumu stingrās līnijas piekritējiem pēc “Brexit” imigrācija no ES beigsies – tā sola Meja. Tomēr šī vienošanās vēl nenozīmē, ka kādas no Mejas ministriem nepārdomās un nesacelsies pret viņu.
“Mans vēstījums premjerministrei – tas nevar būt tikai pamiers jūsu kabineta locekļu starpā. Tai ir jābūt nopietnai norunai, kas nāks par labu valstij un ko var arī aizstāvēt sarunās ar ES,” sacīja opozīcijas “Brexit” ministrs Keirs Starmers.
Nākamnedēļ Meja jauno piedāvājumu sūtīs uz Briseli. Bet jau aizvadītajā nedēļā viņa veica priekšdarbus – tikās ar vairākiem Eiropas premjeriem, tai skaitā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, cerot viņus pierunāt izrādīt kaut vai nelielu sajūsmu par gaidāmo piedāvājumu.
Meja baidās – ja Eiropa atraidīs viņas nu jau trešo piedāvājumu, tad tas vēl vairāk sašķels viņas valdību Londonā.
Tas nozīmētu, ka Mejai būtu jācīnās divās frontēs: ar Briseli un pašas mājās Londonā.
“Mēs esam gatavi intensificēt un paātrināt sarunas – es to gribu arī redzēt no Eiropas Komisijas un ES puses,” norādīja Lielbritānijas premjere.
ES gan uzstāj, ka bumba ir britu pusē. Tikmēr briti jau gatavojas dzīvei Briselē pēc “Brexit”. Jau tagad uzsākts darbs pie savas vēstniecības paplašināšanas Briselē: divu gadu laikā pēc “Brexit” referenduma britu pārstāvniecība ES palielinājusies no 120 līdz 150 darbiniekiem. Un turpinās palielināties. Izveidoti arī 50 jauni diplomātu amati visā Eiropā, kas izmaksās 4,1 miljonu mārciņu.
Savukārt Eiropas Komisija nopietni gatavojas plānam B, ja sarunas ar britiem tomēr izgāžas. Piemēram, tad būtu jārisina daudzi tehniski jautājumi, tostarp 30.martā briti būs jāizdzēš no vairākām ES datu bāzēm. Būs jāuzsāk vīzu izsniegšana britiem ceļošanai uz ES vai arī jāieliek Lielbritāniju bezvīzu režīma valstu sarakstā. Būs jāizstrādā jauni kuģošanas maršruti uz Īriju.
Plānam B gatavojas arī pati Īrija. “Mēs gatavojamies scenārijam, kas, mūsuprāt, nenotiks. Bet tā ir piesardzība – sagatavoties arī sliktākajam scenārijam,” sacīja Īrijas premjerministrs Leo Vadarkars.
“Brexit” rezultātā mazāks kļūs arī Eiroparlaments. Tur vairs nebūs 73 britu deputātu. Tikai daļa viņu vietu tiks pārdalīta citām valstīm. Tāpēc nākamajās vēlēšanās ievēlēs nevis 751, bet gan 705 eiroparlamentāriešus.
