Sīvās kaujās Ukraina cenšas atvairīt Krievijas uzbrukumu ap Severodonecku. Aktuālais 26. maijā

Krievijas karaspēks jau 92. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru.


Kaujas un uzbrukumi

  • Krievijas karaspēka pārgrupēšanās Hersonas apgabalā un Zaporižjas apgabala okupētajos rajonos liecina par Krievijas nodomu nostiprināties šajās teritorijās, paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Vadims Skibickis.
  • Ap Severodoneckas pilsētu turpinās sīvas cīņas, kuru rezultātu grūti prognozēt. Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs norādīja, ka Krievijas karavīri ir pavirzījušies uz priekšu pietiekami tālu, lai varētu apšaudīt  pilsētu ar mīnmetējiem. Severodoneckā pirms kara dzīvoja aptuveni 100 000 cilvēki, un tā regulāri tika apšaudīta jau iepriekš. Pilsētā joprojām palikuši līdz 15 000 cilvēku. Un tagad to pamest ir teju neiespējami. 
  • Haidajs nenoliedza, ka Ukrainas spēki atsevišķās vietās Luhanskas apgabalā atkāpjas, jo galvenais ir uzvarēt karu, nevis kauju.
  • Krievijas spēkiem ceturtdien arī izdevās pietuvoties un uz īsu brīdi ieņemt pozīcijas uz pēdējās svarīgās šosejas, kas savieno Ukrainas kontrolē esošo Bahmutu ar Lisičansku. Vēlāk Ukrainas spēki iebrucējus gan atspieduši atpakaļ. Ceļš ir svarīga artērija šajā reģionā, ko Ukrainai ir būtiski noturēt, bet Krievijai – būtiski ieņemt.
  • Pēdējā diennaktī Krievijas spēki Donbasā apšaudīja vairāk nekā 40 pilsētas Ukrainas austrumu Donbasa reģionā. Atvairīti vismaz 10 uzbrukumi. Arvien vairāk infrastruktūras pārvēršas drupās, pasliktinās humanitārā situācija un bojā iet arvien vairāk civiliedzīvotāju. 
  • Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara ceturtdien paziņoja, ka kauju intensitāte Donbasā šobrīd sasniegusi augstāko pakāpi līdzšinējā kara gaitā.

Ukrainas iedzīvotāji

  • Krievija nolaupa ukraiņu bērnus un deportē viņus uz savu teritoriju ar mērķi iznīcināt ukraiņu nāciju, teikts Ukrainas paziņojumā ANO. Ukrainas pārstāvis ANO norādīja: "Vismaz 230 tūkstošu ukraiņu bērnu nolaupīšana, kuri ir starp 1,4 miljoniem Ukrainas pilsoņu, kas piespiedu kārtā deportēti uz Krieviju, ir noziegums, kura mērķis ir ukraiņu nācijas iznīcināšana, atņemot tai jaunākās paaudzes, un tā ir koloniālisma mūsdienu izpausme."
  • Donbasa reģiona Slavjanskā esošais žurnālists Sergejs Gorbatenko norādījis, ka daudzi cilvēki nevēlas pamest savas mājas par spīti tam, ka kaujas notiek tām teju blakus: „Viss Doneckas apgabals dzīvo bez gāzes. Pagaidām ir elektrība, bet ir traucējumi. Atsevišķās vietās arī problēmas ar dzeramo ūdeni. Ņemot vērā, ka kaujas turpinās, situācija pasliktināsies. Kad runāju ar cilvēkiem, kas palikuši, un jautāju, kam būs nepieciešams jūsu dzīvoklis, ja tajā ielidos raķete, atbildes nav. Cilvēki saka – mēs ceram, ka Ukrainas armija pasargās mūs, un mēs esam gatavi sēdēt bez elektrības un badā, ka tikai savās mājās.”
  • Pēdējos 5% Luhanskas apgabala, ko joprojām kontrolē Ukraina, policija apbedī cilvēkus masu kapā Lisičanskā, jo neesot citu iespēju. Šādos kapos jau esot vismaz 150 cilvēku.

Pasaules reakcija un analītiķu vērtējums

  • Aktīvisti norādījuši, ka Čečenijā tiek nolaupīti vīrieši un piespiesti doties karot uz Ukrainu.
  • Ukraina esot saņēmusi no sabiedrotajiem padomju laikā izstrādātās iznīcinātājlidmašīnas Su-25, ziņo ASV izdevums “Foreign Policy”.  Lidmašīnu skaits un valsts, no kuras tās nāca, netiek nosaukti.
  • Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdienas vakarā savā videouzrunā noraidīja dažu Rietumu politiķu mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai.
  • Krievijas ofensīvā konstatējamas nopietnas neveiksmes, norādīja Lielbritānijas izlūkdienesti. Uzbrukumu laikā jo īpaši smagus zaudējumus cietušas Krievijas gaisa spēku desanta vienības.
  • Ārvalstu militārie eksperti pieļauj iespēju, ka Ukrainas armijai nāksies atkāpties no Severodoneckas, pretējā gadījumā tur esošas vienības var tikt aplenktas. Krievijas karaspēks pēc pārdislocēšanas lēnām, bet stabili virzās dziļāk Donbasā, un arī Zelenska  biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs atzinis, ka Ukrainas armija atsevišķos jautājumos zaudē Krievijas armijai. Lielākās problēmas saistītas ar rezervju uzkrāšanu. 
  • Pasaules Bankas vadītājs Deivids Malpass brīdinājis, ka Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā var izraisīt globālu recesiju, jo pārtikas, enerģijas un mēslojuma cenas kāpj. Viņaprāt, esot grūti saskatīt, kā no recesijas varētu izvairīties. Viņš sacīja, ka virkne Covid-19 ierobežojumu Ķīnā palielina bažas par ekonomikas palēnināšanos. Pieļāvums, ka enerģijas cenas var dubultoties, ir pietiekams, lai pats par sevi izraisītu lejupslīdi, viņš piebilda. Pagājušajā mēnesī Pasaules Banka samazināja globālās ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam gandrīz par pilnu procentpunktu – līdz 3,2%.


KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt