Situācija frontē
Ukrainas mediji vēsta, ka naktī uz pirmdienu, 20. jūniju, Harkivā un tās apkaimē atkal bija dzirdami sprādzieni. Pilsēta, visticamāk, apšaudīta no Belgorodas Krievijā.
Savukārt svētdien Krievijas armija atklāja mīnmetēju uguni uz Sumu pilsētu un tās apkaimi. Par laimi, cietušo nav, bet postījumu apjoms tiek precizēts. Iepriekš šajā frontes sektorā Krievija uzbrukumiem izmantoja arī dronus.
Krievijas karaspēks turpina centienus bloķēt Bahmutas–Lisičanskas šoseju, lai varētu pastiprināt ofensīvu pret Lisičanskas pilsētu Luhanskas apgabalā. Savukārt krievu artilērija turpina intensīvi apšaudīt kaimiņos esošo Severodonecku, taču Ukrainas spēki veiksmīgi aizsargājas un neļauj iebrucējiem pilnībā ieņemt Luhanskas apgabala administratīvo centru.
Ja Krievijas karaspēkam izdosies pilnībā sagrābt Severodonecku un Lisičansku, tad Kremlis to varēs pasludināt par lielu uzvaru, jo tā pietuvinās valsts prezidenta Vladimira Putina mērķim – okupēt visu Donbasa reģiona dienvidaustrumu daļu.
Tikmēr Melitopoles mērs Ivans Fjodorovs paziņojis, ka Ukrainas bruņotie spēki tuvāko nedēļu laikā var atbrīvot Krievijas spēku okupēto pilsētu un Hersonu. Ukrainas bruņotie spēki ir panākuši ievērojamu progresu dienvidos un jau atrodas pie Hersonas robežām. Viņš precizēja, ka nesen Ukrainas armija frontes līniju no Zaporožijas Melitopoles virzienā ir pavirzījusi par vairāk nekā desmit kilometriem.
Krievija papildina spēkus
Amerikāņu militārā domnīca „Kara izpētes institūts” vēsta, ka Ukrainas bruņoto spēku sekmīgās pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā ir piespiedušas Krieviju nosūtīt papildspēkus uz šo novājināto frontes līnijas posmu.
Krievijas spēki arī nostiprina aizsardzības pozīcijas valsts dienvidos pēc Ukrainas karaspēka nesenajiem veiksmīgajiem pretuzbrukumiem uz Hersonas un Mikolajivas apgabalu robežas.
Savukārt izdevums „The New York Times” noskaidrojis, ka Krievija karā Ukrainā ir pielietojusi vairāk nekā 210 starptautiski aizliegtus munīciju veidus.
Ieroču piegādes Ukrainai
Ukrainā pamazām, bet turpina ienākt ieroču un bruņojuma piegādes no rietumvalstīm. Piemēram, Austrālija Ukrainai ir nosūtījusi pirmos četrus bruņutransportierus M113AS4, kas ir paredzēti kājnieku nogādāšanai kaujas laukā. Kopumā Ukraina saņems 14 šādus bruņutransportierus.
Austrālija Ukrainai ir piegādājusi arī bruņutransportierus „Bushmaster”, haubices, prettanku ieročus, munīciju un bezpilotu lidaparātus. Austrālijas militārās palīdzības Ukrainai vērtība pārsniedz 285 miljonus Austrālijas dolāru jeb 188 miljonus eiro.
Savukārt Vācijas vēstniece Ukrainā Anka Feldhusena paziņojusi, ka uz Ukrainu šonedēļ tiks nosūtītas haubices, taču nav zināms, kāds skaits.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
