Kaut gan daži analītiķi pauduši viedokli, ka Kremlis no “Novorosijas” projekta esot atteicies, situācija Austrumukrainā aizvien ir tālu no miermīlīga atrisinājuma.
Aģentūras “Reuters” reportieri šajās dienās ziņo par karavīru un simtiem militārās tehnikas vienību koncentrēšanu pie Ukrainas austrumu robežas. No daudzām automašīnām noņemti numuri, bet karavīru uniformām nav uzšuvju.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko intervijā vietējiem medijiem nupat paziņojis par gatavību ieviest valstī karastāvokli, tiklīdz agresors pārkāps saskarsmes līniju un īstenos organizētu uzbrukumu Ukrainas spēkiem.
Kijeva vairākkārt uzsvērusi, ka Donbasā karo Krievijas regulārās armijas spēki, un iepriekš tie nodrošinājuši prokremlisko separātistu uzvaru izšķirošajās kaujās. Maskava to noliedz, taču pieļauj, ka Austrumukrainā varētu karot brīvprātīgie vai arī no armijas atvaļinātie karavīri.
Tikmēr cilvēktiesību organizācija “Amnesty International” vērš uzmanību, ka Krievijas armijas klātbūtni Donbasā vēl vairāk apstiprina prezidenta Vladimira Putina ceturtdien izdotais dekrēts, kas piemēro valsts noslēpuma statusu militārpersonu zaudējumiem specoperācijās miera laikā. Tas atbrīvo Kremlim rokas, ļaujot ne tikai neatskaitīties bojāgājušo karavīru ģimenēm par tuvinieku likteni, bet arī saukt pie kriminālatbildības masu medijus un sabiedriskos aktīvistus, kuri cenšas neatkarīgi atspoguļot konfliktu Ukrainā.
Jau ziņots, ka Ukraina ziņo - Krievija ne tikai atbalsta prokrieviskos separātistus Donbasā, bet arī sūta uz Ukrainas austrumiem regulāras armijas karavīrus. Maskava turpina to noliegt.
Februārī nošautā Krievijas opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova ziņojumā “Putins. Karš” norādīts, ka Krievijas kaujinieku sagatavošanu un nonākšanu Donbasā “brīvprātīgo” aizsegā sagatavoja Krievijas varas iestādes. Ziņojumā arī norādīts, ka vervētāji cenšas neiekļaut kaujinieku rindās jauniešus, jo viņiem aizvien saglabājās cieša saikne ar ģimeni, un šādu cilvēku bojāeja var radīt publicitātes riskus, jo viņu vecāki būs neapmierināti.
Iepriekš Krievija arī noliedza savu karavīru klātbūtni Krimā pērn martā starptautiski neatzītā referenduma laikā pirms Krimas aneksijas, taču vēlāk Krievijas prezidents Vladimirs Putins atzina, ka cilvēki uniformās bez atpazīšanas zīmēm bija Krievijas karavīri, kuru uzdevums Krimā esot bijis nodrošināt kārtību.
