Migrantiem ir iespēja nakšņot siltumā
“Polijas robeža ir slēgta. Baltkrievijas varasiestādes jums melo. Atgriezieties Minskā. Neņemiet nekādas tabletes no baltkrievu zaldātiem,” – šādas īsziņas saņem visi, kas pietuvojas Polijas un Baltkrievijas robežai. Tās izsūta Polijas varasiestādes ar mērķi mudināt migrantus atgriezties mājās.
Tomēr mēģinājumi šķērsot robežu turpinās. Polijas varasiestādes ziņo, ka naktī ir apturētas divas cilvēku grupas, kas nelegāli mēģināja iekļūt valstī.
Pa dienu situācija sāka mainīties, un vairākos videoierakstos redzams, kā cilvēki, kuri līdz šim atradās pie robežas, dodas prom Baltkrievijas dienestu uzraudzībā.
Vēlāk kļuva zināms, ka pie robežas tika nogādāti arī autobusi, kuri aizveda vismaz daļu iebraucēju uz tuvumā esošo transporta un loģistikas centru. Baltkrievijas varasiestādes tajā ir ierīkojušas pagaidu izmitināšanas centru. Līdz ar to cilvēkiem, kuri vairākas dienas vai pat nedēļas ir pavadījuši zem klajas debess, ir iespēja gulēt siltumā.
Turpat viņi var saņemt siltās drēbes, kas saziedotas humānās palīdzības ietvaros. Baltkrievijas mediji arī ziņo, ka migranti saņēmuši segas, pārtiku un arī medicīnisko palīdzību.
Sāksies repatriācijas reisi
Jau ceturtdien notiks pirmais repatriācijas reiss, ko sadarbībā ar Eiropas Savienības aģentūru “Frontex” organizē Irākas valdība. Pagaidām nav skaidrs, cik daudz migrantu būs ar mieru to izmantot.
Daudzi no šiem cilvēkiem aizņēmās lielas naudas summas vai pārdeva visu iedzīvi, lai samaksātu par ceļu uz Eiropu.
Atgriezties, visticamāk, nevarēs arī cilvēki, kuri līdz šim ir mitinājušies bēgļu nometnēs Jordānijā vai Libānā.
Polijas aizsardzības ministrs Marjušs Blaščaks trešdien brīdināja, ka krīze uz Baltkrievijas robežas varētu turpināties mēnešiem ilgi.
Baltkrievijas oficiālā ziņu aģentūra “Belta” otrdien pavēstīja, ka valsts autoritārajam līderim Aleksandram Lukašenko esot izdevies vienoties ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli par turpmākajiem soļiem situācijas risināšanai. Ir paredzēts, ka vadošo lomu šajā procesā uzņemsies Eiropas Savienības amatpersonas un starptautisko bēgļu aģentūru pārstāvji. Savus sarunvedējus izvirzīs arī Baltkrievija.
Šo sarunu laikā tikšot risināts arī jautājums par to, ka daudzi migranti vēlas nokļūt Vācijā, ziņo “Belta”. Vairāki Polijas un Lietuvas politiķi ir nosodījuši Merkeles un Lukašenko sarunas, sakot, ka šādi Eiropa netieši atzīst, ka Lukašenko ir leģitīms Baltkrievijas vadītājs. Merkeles pārstāvji to noraida, sakot, ka viņa savu rīcību bija saskaņojusi ar Eiropas Savienību.
"Lai uzlabotu satraucošo humāno situāciju tūkstošiem cilvēku, ir jēga runāt ar tiem, kas Minskā var izmainīt situāciju, arī ja runa ir par līderi, kura leģitimitāti Vācija, tāpat kā visas pārējās Eiropas valstis, neatzīst," vēsta Merkeles pārstāvis Štefens Zeiberts.
"Tāpēc kanclere telefoniski runāja ar Lukašenko kungu, lai atrastu risinājumus, piemēram, nodrošinātu ANO Bēgļu aģentūras piekļuvi. Un viņa šo zvanu saskaņoja ar Eiropas Komisiju un pirms tam informēja svarīgākos partnerus reģionā.”
Baltkrievija aptur naftas piegādi Polijai
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis brīdina, ka runāt ar Lukašenko par viņa izraisīto migrantu krīzi ir bīstami, jo šādi kontakti var izvērsties piespiedu sarunās vai novest pie ultimātiem.
Baltkrievija tikmēr ir ierobežojusi naftas piegādi Polijai pa cauruļvadu “Draudzība”. Tas savieno naftas atradnes Krievijā ar vairākām Eiropas valstīm. Oficiālais pamatojums ir neparedzēti remontdarbi, kas ilgšot trīs dienas. Tomēr izskan aizdomas, ka šī rīcība varētu būt saistīta ar Minskas mēģinājumiem izdarīt spiedienu uz Poliju.
Žurnālistu iespējas ziņot par krīzi uz Polijas un Baltkrievijas robežas ir ļoti ierobežotas. Tiem, kuri atrodas Polijas pusē, liegta pieeja pierobežas teritorijām, arī robežsardze un policija nelabprāt sniedz komentārus par notiekošo. Savukārt Baltkrievijā lielākoties nelaiž žurnālistus no Rietumiem.
Tas medijus nostādījis nepatīkamā situācijā, kur, no vienas puses, lai uzzinātu par notiekošo Baltkrievijas pusē, jāpaļaujas uz Lukašenko režīmam lojālo mediju reportāžām, bet, no otras puses, arī par notiekošo Polijas pusē tiek izplatīta galvenokārt varasiestāžu akceptēta informācija.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
8. novembrī liela migrantu grupa sapulcējās pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, mēģinot iekļūt Eiropas Savienības teritorijā, bet Polija atsakās ielaist šos cilvēkus, jo uzskata, ka viņi ir nevis bēgļi, bet gan "tūristi", kas brīvprātīgi ieradušies Baltkrievijā.
