Noslēdzot divu dienu vizīti Polijā, ASV prezidents Džo Baidens uzstājās Varšavas karaliskajā pilī ar kaismīgu uzrunu par karu Ukrainā. Tās laikā Baidens nodēvēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par nežēlīgu miesnieku un brīdināja viņu nemēģināt iekarot pat centimetru NATO valstu teritorijas.
„Diktators, kurš mēģina atjaunot impēriju, nekad nespēs izdzēst cilvēku mīlestību pret brīvību. Nežēlība nekad nespēs salauzt viņu vēlmi būt brīviem. Krievija nekad neuzvarēs Ukrainā, jo brīvi cilvēki atsakās dzīvot bezcerības un tumsas pasaulē. Mums būs cita, gaišāka nākotne, kas sakņojas demokrātijas principos, cerībā un gaismā, pieklājībā un cieņā, iespēju brīvībā. Dieva dēļ, šis cilvēks nevar palikt pie varas!” pauda Baidens.
Pēdējā Baidena frāze izsauca lielu rezonansi, jo ASV amatpersonas līdz šim nav prasījušas režīma maiņu Maskavā. Tādēļ īsi pēc uzrunas Baltais nams steidza paskaidrot, ka Baidens neprasa Putina aiziešanu no Krievijas prezidenta amata, bet gan runāja par Putina ietekmi Ukrainā.
Tomēr no atsevišķiem bijušajiem amerikāņu diplomātiem jau izskan kritika, ka šādi personiski uzbrukumi Putinam mazina iespēju rast miermīlīgu izeju no šī konflikta. Tādēļ Baltajam namam būtu jāpaskaidro Kremlim, ka viņi joprojām ir gatavi sarunām.
Baidena runu kā iespaidīgu un vēsturisku vērtēja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes docents Māris Andžāns. Lai gan būtiski ir tas, ka ASV ietur savu nostāju šajā jomā, tomēr pagriezienu ASV politikā nevajadzētu gaidīt, un, visticamāk, Baidena runai tomēr nebūs tiešas ietekmes, norādīja Andžāns.
Īsi pirms Baidena uzrunas nogranda vairāki sprādzieni Ukrainas rietumu pilsētā Ļvivā. Tas ir rets gadījums, jo karadarbība pārsvarā notiek citos Ukrainas reģionos. Pilsētas vadība ziņo par vismaz pieciem ievainotajiem. Raķetes trāpīja armijas bāzei un degvielas glabātuvei, kas abas atrodas dzīvojamo māju tuvumā.
Var pieļaut, ka šādi Kremlis vēlējās sūtīt signālu gan Amerikai, gan Ukrainai, ka karš vēl nav beidzies.
Kā zināms, sestdien, 26. martā, Baidens Varšavā tikās arī ar Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu un aizsardzības ministru Oleksiju Reznikovu, solot turpināt sniegt atbalstu. Tostarp runa ir arī par militāro ekipējumu.
Pēc sarunas Kuleba sacīja, ka ASV vairs neiebilstot pret Polijas iznīcinātāju nodošanu Ukrainas armijai. Tagad lēmums esot jāpieņem Polijas vadībai.
Tāpat savā uzrunā ASV prezidents pauda šaubas par to, vai Krievija varētu būt mainījusi savu kara taktiku. Kā zināms, iepriekš izskanēja pieļāvumi, ka Krievijas armija ir atmetusi plānus ieņemt Kijivu un tā vietā koncentrēs uzmanību uz Donbasu un Luhansku. Baidens pauda, ka līdzšinējā Putina stratēģija ir nesusi stratēģisku zaudējumu.
Jāpiebilst, ka vairākās vietās Ukrainas austrumos aizvadītajā naktī ir turpinājušās raķešu apšaudes.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
