Sīrijas valdības armija soli no uzvaras kaujā par Alepo

Sīrijas valdības armija nonākusi uz svarīgas uzvaras sliekšņa Alepo pēc tam, kad no nemiernieku kaujiniekiem atkarojusi vecpilsētu. Tagad prezidenta Bašara al Asada spēki kontrolē jau aptuveni 75% Alepo austrumu daļas, kas līdz šīm atradusies nemiernieku kontrolē.

Sīrijas valdības spēki tagad kontrolē visu Alepo vēsturisko vecpilsētu pēc tam, kad nemiernieku kaujinieki no tās atkāpās, aizvadītajā naktī saskaroties ar armijas ofensīvas turpināšanos. Par to trešdien paziņoja novērotāju organizācija „Sīrijas cilvēktiesību observatorija.”

Humānās palīdzības organizācijas ziņo par civiliedzīvotāju upuriem uzlidojumu laikā. Šajās dienās militārajās operācijās tur gājušas bojā arī vairākas Krievijas militārpersonas.

Pēc trīs nedēļu intensīvas ofensīvas, kas seko mēnešiem ilgiem uzlidojumiem, al Asada spēki tagad kontrolē jau trīs ceturtdaļas Alepo austrumu daļas, kas kopš 2012.gada bijis nemiernieku kaujinieku bastions.

Armija turpina uzbrukumus, lai savā kontrolē pārņemtu visu pilsētu un tādējādi gūtu vienu no svarīgākajām uzvarām vairāk nekā piecus gadus ilgušajā karā.

Vismaz 80 000 cilvēku ir aizbēguši no Alepo pilsētas austrumiem, kopš armija sāka operācijas novembra vidū, vēsta aktīvistu organizācija „Sīrijas cilvēktiesību observatorija.” Saskaņā ar tās ziņoto, starp šiem cilvēkiem ir pilsētas iedzīvotāji, kas meklējuši patvērumu valdības kontrolētajos Alepo rietumos, kā arī kurdu kontrolētajā pilsētas daļā. Tomēr šajos datos nav iekļauti tie, kas bēga uz atlikušo nemiernieku kaujinieku vēl kontrolēto teritoriju pilsētu.

Asada valdība ilgstoši aicinājusi civiliedzīvotājus pamest pilsētu, un apsūdzējusi kaujiniekus par viņu izmantošanu kā „dzīvos vairogus.”

Tiek ziņots, ka pārtikas krājumi ir beigušies un nemiernieku kontrolētajā daļā praktiski nav palikušas darbojošās slimnīcas pēc vairāku mēnešu uzlidojumiem, kurus Sīrijas armija īstenoja ar Krievijas atbalstu.

Nemiernieki bija spiesti pamest pēdējos rajonus vēsturiskajā Alepo vecpilsētā, kur bija nostiprinājušies četrus pilsoņu kara gadus, un lūdz piecu dienu pamieru, lai ļautu no šīs teritorijas evakuēt civiliedzīvotājus. Aicinājumam pievienojušās arī rietumvalstis un ANO ģenerālsekretārs, jo pastāv bažas, ka varētu notikt izrēķināšanās ar iedzīvotājiem, no kuriem daudzi vairāk atbalsta nemierniekus. Turklāt jau iepriekš saņemtas ziņas par šādiem gadījumiem citās valdības spēku pārņemtajās pilsētās.

“Pašlaik ir svarīgi panākt noturīgu vardarbības pārtraukšanu, lai varētu sniegt palīdzību cilvēkiem. Tajā pašā laikā es gribu teikt, ka, neraugoties uz  sarežģītajiem apstākļiem, ANO ik mēnesi sniedz vitāli svarīgu humāno palīdzību vairāk nekā pieciem miljoniem cilvēku Sīrijā,” sacīja ANO līderis Bans Kimuns. 

Bet pirmdien, 5.decembrī, Krievija un Ķīna uzlika veto ANO Drošības padomes rezolūcijai, kas aicināja uz septiņu dienu pamieru Alepo, arī lai varētu piegādāt humāno palīdzību. Un pamiera izsludināšanas vietā gan Sīrijas valdības spēki turpina ar artilēriju aktīvi apšaudīt atlikušās nemiernieku pozīcijas. Tas liek domāt, ka ofensīva netiks apturēta pirms visas pilsētas atkarošanas.

Krievija paziņoja, ka nemiernieki pamieru izmantotu, lai atgūtu spēkus un apbruņotos, bet ASV apsūdzēja Maskavu, ka tā vairāk uzmanības pievērš militāro ieguvumu saglabāšanai nekā civiliedzīvotāju liktenim.

Vienlaikus Krievijas aizsardzības ministrija trešdien paziņoja, ka Sīrijā bojā gājis Krievijas armijas pulkvedis. Ruslans Galickis pildījis uzdevumus Krievijas militāro padomnieku grupā. Viņš esot miris no ievainojumiem, ko guvis nemiernieku kaujinieku artilērijas apšaudē Alepo. Pulkvedis Galickis ir viena no visaugstāk stāvošajām aptuveni 20 Krievijas militārpersonām, kas saskaņā ar Maskavas līdz šim atklāto gājušas bojā Sīrijā.

“Es lūdzu Aizsardzības ministriju piešķirt mūsu kritušajiem biedriem apbalvojumus un darīt visu, lai atbalstītu viņu ģimenes šajā grūtajā laikā,” sacīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins. 

Analītiķi spriež, ka īpaši intensīvie uzbrukumi Alepo ar Krievijas līdzdalību notiek stratēģiski nozīmīgā laikā – dažus mēnešus pirms tam, kad ASV Baltajā namā darbu sāks jaunais prezidents, kuram varētu būt atšķirīga politika Sīrijas jautājumā.

Baraka Obamas administrācijas laikā ASV sniedza nemilitāra rakstura palīdzību mēreno nemiernieku lielākajam spēkam – Brīvās Sīrijas armijai, bet 2014.gada septembrī kopā ar piecām arābu valstīm sāka militāru kampaņu, no gaisa bombardējot tā sauktās “Islāma valsts” pozīcijas.

Krievija šajā laikā Sīrijas pilsoņu karā militāri iesaistījās daudz aktīvāk, stiprinot autoritārā līdera Bašara al Asada pozīcijas galvenokārt cīņā ar ASV, Turcijas un Persijas līča valstu atbalstītajiem nemierniekiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt