Asads uzvarēja maijā notikušajās vēlēšanās, saņemot vairāk nekā 95 procentus balsu, apgalvojot, ka tas ir pierādījums kara izpostītās valsts spējai normāli funkcionēt. Starptautiskā sabiedrība gan joprojām prasa atbildību no Sīrijas valdības par tūkstošiem cilvēku bojāeju vairāk nekā 10 gadu ilgā kara laikā.
Sīrijas karā, kas sākās 2011. gadā, dzīvību ir zaudējuši vairāk nekā 500 tūkstoši cilvēku, bet bēgļu gaitās ir devusies aptuveni puse no iedzīvotājiem. Lai arī kara noziegumos tiek apsūdzētas visas pilsoņu karā iesaistītās puses, ANO Cilvēktiesību padome šonedēļ pieprasīja saukt pie atbildības tos, kuri ir atbildīgi arī par vairāku desmitu tūkstošu cilvēku pazušanu. Tiek uzskatīts, ka Bašara al Asada režīms ir aizturējis tūkstošiem cilvēku, lai vairotu bailes un apklusinātu pretošanos sabiedrībā.
Paralēli militārajai krīzei Sīrija saskaras arī ar nopietniem ekonomiskiem izaicinājumiem – lai arī Asada valdība ir paziņojusi par valsts sektorā strādājošo algu palielināšanu par 50 procentiem, vienlaicīgi trīskāršojusies, piemēram, dīzeļdegvielas cena un divreiz dārgāka kļuvusi maize.
KONTEKSTS:
Sīrijas konflikts sācies 2011. gadā, kad miermīlīgie protesti pret autoritāro prezidentu Bašaru al Asadu pārauga vardarbībā. Sākumā sacēlās daļa armijas un iedzīvotāji – sunnīti. Prezidents Asads ar viņu atbalstošajiem šiītiem deva prettriecienu sunnītiem, bombardējot viņu apdzīvotās vietas. Taču konfliktā iesaistījās vairākas puses ar dažādu atbalstu. Sīrijā izdevās mazināt “Islāma valsts” ietekmi, taču konflikts turpinās.
