Pēc Sočos panāktās vienošanās starp Turcijas un Krievijas prezidentiem Krievijas bruņotie spēki aktīvi patrulē Sīrijas pierobežā. Vienošanās paredz, ka Turcija pagarina izsludināto pamieru sāktajā militārajā ofensīvā pret kurdu kaujiniekiem, apmaiņā saņemot garantijas, ka viņi pametīs pierobežu.
Militārā ofensīva pret kurdu pašaizsardzības vienībām tika sākta pēc ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma par amerikāņu spēku izvešanu no reģiona. Sākotnēji ASV reaģēja asi, vēršot pret Turciju sankcijas par uzbrukumu kurdiem, kas bija amerikāņu sabiedrotie cīņā ar "Islāma valsti", taču pēc pagaidām noturīgā pamiera Tramps domas mainījis. Sankcijas atceltas, un pašreizējo situāciju Tramps sauc par būtisku ASV panākumu:
"Mūsu sarunas ar Turciju bijušas ļoti veiksmīgas. Tā ir ļoti nemierīga pasaules daļa, un pašlaik notiekošais ir tiešām lieliska vēsts. Mēs neesam zaudējuši nevienu kareivi, neviens nav cietis, nav salauzts neviens pirksts. Tūkstošiem mūsu karavīru pārvietoti uz citām zonām. Mēs visu ļoti labi kontrolējam, un Turcija ir izdarījusi to, ko mēs no viņiem prasījām."
Tikmēr kādreizējie galvenie ASV sabiedrotie reģionā, Sīrijas demokrātiskie spēki, kuros dominē kurdi, paldies par Turcijas ofensīvas apturēšanu saka nevis Trampam, bet Putinam.
"Pašlaik Krievijas militārā policija un armija ir izvietota vietās, pār kurām mēs esam atdevuši kontroli. Es pateicos prezidentam Putinam par viņa centieniem," sacīja Sīrijas demokrātisko spēku virspavēlnieks Malzums Abdi.
Līdz ar amerikāņu aiziešanu un krievu atnākšanu reģionā atgriezusies arī Bašara al Asada armija. Analītiķi norāda – faktiski tas nozīmējis Asada režīma pakāpenisku kontroles atjaunošanu visos valsts ziemeļos, kas diktatoram ļaus galvenos spēkus koncentrēt uz pēdējo lielo nemiernieku un džihādistu kontrolēto teritoriju – Idlibas provinci Sīrijas rietumos.
KONTEKSTS:
Turcijas militārās operācijas Sīrijas ziemeļaustrumos oktobra sākumā sāka pēc ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma atsaukt tur izvietotos ASV karavīrus, kas atbalstīja Sīrijas kurdu kaujiniekus cīņā pret džihādistu grupējumu "Daīš" jeb "Islāma valsti".
Ankara kurdu kaujiniekus uzskata par draudu savai nacionālajai drošībai, un viens no iebrukuma mērķiem bija viņus padzīt no pierobežas. Ankara vēlējās Sīrijā izveidot aptuveni 30 kilometrus platu un gandrīz 500 km garu "drošības zonu" gar robežu. Tā arī plānoja uz šo zonu pārvietot vairāk nekā trīs miljonus sīriešu bēgļu, kas patlaban atrodas Turcijā.
Turcija un Krievija šonedēļ panāca vienošanos par turpmāku sadarbību Sīrijas ziemeļos izveidotajā drošības zonā. Abas valstis ir devušas kurdu kaujiniekiem nedēļu laika, lai atvilktu savus spēkus tālāk no Turcijas robežas. Šāda vienošanās jau tiek saukta par milzīgu triecienu Amerikas Savienotajām Valstīm. Savukārt Vācijas aizsardzības ministre izteikusies, ka par drošību Sīrijas pierobežā būtu jārūpējas arī Eiropas spēkiem.
