Ievainoto personu evakuāciju no kara pārņemtās Sīrijas pilsētas Alepo būs iespējama, ja noturēsies Krievijas izsludinātais un tagad arī pagarinātais pamiers. Maskava gan ir paziņojusi, ka evakuācijas uzsākšanu traucē pilsētā esošie kaujinieki, kuri regulāri pārkāpj pamieru.
Kopš Sīrijas valdības spēki un Krievija 22.septembrī uzsāka operāciju Alepo pilsētas atgūšanā, šajā pilsētā ir
gājuši bojā gandrīz 500 cilvēki, no kuriem ceturtā daļa ir bērni. Vēl aptuveni divi tūkstoši ir guvuši ievainojumus.
Kopš otrdienas, 18.oktobra, Krievija ir pārtraukusi uzlidojumus Alepo austrumu daļai, ko kontrolē grupējuma „Islāma valsts” kaujinieki. Pēc tam, kad Rietumvalstis un ANO bija norādījušas, ka ar ceturtdien, 20.oktobrī, pasludināto astoņu stundu pamieru būs par maz humānās palīdzības piegādāšanai, pamiers sākotnēji tika pagarināts par trīs stundām, bet vēlāk vēl par 24.
ANO humānās palīdzības spēku vadītājs Jans Egelands paziņojis, ka no Krievijas, Sīrijas un kaujinieku puses ir saņemta atļauja piektdien uzsākt medicīnisko evakuāciju. Tāpat esot cerība ielenktajiem pilsētas rajoniem piegādāt pārtiku. Kā brīdinājis ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns,
tā kā ANO palīdzības konvoji nav sasnieguši pilsētu kopš jūlija sākuma, pārtika varētu beigties līdz mēneša beigām.
Iedzīvotāju evakuācija spēlējot par labu Sīrijas armijai un Krievijai, kura vēloties pilsētas attīrīšanu no civiliedzīvotājiem, lai varētu uzsākt tai izšķirošo triecienu. Krievijas izsludinātā pamiera laikā ir izveidoti astoņi drošības koridori, pa kuriem Alepo var pamest gan civiliedzīvotāji, gan tie kaujinieki, kuri to vēlas un kuri ir nolikuši ieročus. Novērotāji gan ziņo, ka šādu iespēju ceturtdien, 20.oktobrī, izmantojuši vien daži desmiti cilvēku, kuru vidū kaujinieku neesot.
Situācija Alepo pilsētā ceturtdien, 20.oktobrī, tika apspriesta arī Eiropas Savienības (ES) līderu samitā Briselē. Tā laikā Eiropas līderi vienojušies pagaidām nenoteikt sankcijas pret Krieviju par Alepo bombardēšanu. Vairākās ES valstīs izskan viedoklis, ka Krievijas darbības militārajā operācijā var tikt traktētas kā kara noziegumi. Taču, piemēram, Itālijas premjers Mateo Renci ir pieprasījis, lai samita gala deklarācijā nekādi iespējamie soda pasākumi pret Krieviju netiktu pieminēti. ES gan joprojām aicina pārtraukt vardarbību, vienlaicīgi uzsverot, ka izskatīs visus iespējamos variantus gadījumā, ja zvērības turpināsies.
Krievija konsekventi turpina uzstāt, ka tā ir vienīgā valsts, kuras darbības Sīrijā, proti, palīdzība vietējai varai cīņā pret radikālajiem kaujiniekiem, atbilst starptautiskajām normām. Maskava arī paziņojusi, ka pašlaik pamiera noteikumus pārkāpj tikai Alepo esošie kaujinieki. Kopš uzlidojumu pārtraukšanas Alepo otrdienā Krievija ir paziņojusi, ka pilsētas tuvumā uzlidojumus ir veikuši arī Beļģijas gaisa spēku iznīcinātāji, nogalinot vairākus civiliedzīvotājus. Tika demonstrēti lidaparātu identifikācijas numuri un lidojumu maršruta kartes. Beļģijas aizsardzības ministrija gan norādījusi, ka norādītie numuri nepieder beļģu gaisa spēkiem, prasot Maskavu atsaukt izskanējušos apgalvojumus.
Tikmēr Lielbritānijas piekrasti ir sasniegusi Krievijas karakuģu flotile, kuri ir ceļā no Krievijas ziemeļos esošās Severomorskas ostu uz Sīrijas piekrasti.
Flotiles centrālais kuģis ir vienīgais Krievijas aviācijas bāzes kuģis „Admirālis Kuzņecovs”, uz kura var izvietot līdz pat 50 iznīcinātājiem. Šo kuģi pavada vēl vairāki citi karakuģi, kuri, visticamāk, pievienosies Krievijas kara flotes kuģiem, kuri jau atrodas Sīrijā.
