Arvien ātrāk tuvojas 22.janvāris, kad Ženēvā ir plānots sarīkot starptautisku Sīrijas mieraē konferenci, kuras mērķis būtu rast risināt gandrīz jau trīs gadus ilgušajam pilsoņu karam šajā valstī.
Nedēļas nogalē Parīzē uz sarunām bija pulcējušies tā dēvētās „Sīrijas draugu grupas" 11 dalībvalstu ārlietu ministri. Tiekoties ar Sīrijas nemiernieku nacionālās koalīcijas līderiem, tikšanās dalībnieki nonākuši pie vienota viedokļa - pašreizējā prezidenta Bašara al Asada režīmam Sīrijā vairs nav nākotnes un viņa atkāpšanās ir neizbēgama. Tomēr šī tikšanās nav nesusi gaidāmos rezultātus, un arī Sīrijas draugu grupai nav izdevies pārliecināt Sīrijas opozicionārus piedalīties Ženēvas miera konferencē.
Sanāksmes dalībnieki atkārtoti norādījuši uz ANO ģenerālsekretāra Bana Kimūna uzaicinājumu piedalīties Ženēvas sarunās, rosinot nacionālo koalīciju pēc iespējas ātrāk izveidot delegāciju dalībai šajās diskusijās. Lai arī ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs pēc tikšanās ar Sīrijas opozīcijas līderi Ahmedu al Džarbu pauda pārliecību, ka Nacionālā koalīcija Ženēvā būs pārstāvēta, pats Džarba par to vēl nav pārliecināts.
Pirmdien atsevišķās sarunās par Ženēvas konferenci diskutēja arī trīs galvenie tās ierosinātāji - Džons Kerijs, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kā arī ANO un Arābu līgas īpašais sūtnis Lahdras Brahimi. Visi trīs politiķi atkārtoti noraidījuši militāras iejaukšanās iespēju, kā arī atbalstījuši ierosinājumu uzaicināt uz Sīrijas miera sarunām arī Irānu, kuras dalība konferencē ir bijis viens no klupšanas akmeņiem.
Lavrovs atzinis, ka uz Irānas ielūgšanu ir jāskatās pragmatiski un praktiski. Krievijas ārlietu ministrs atzīst, ka dažas no uzaicinātajām valstīm nemaz nevēlas Ženēvas sarunu izdošanos, tāpēc arī Irānas ielūgšana būtu vērtīgāka nekā ignorēšana. Lavrovs rosinājis uzaicināt arī Saūda Arābiju, jo gan tā, gan Irāna reāli ietekmē situāciju arī Sīrijā. Irānas nozīmīgumu atzinis arī Lahdars Brahimi, norādot, ka attiecīgu uzaicinājumu Irānai jau esot nosūtījis ANO ģenerālsekretārs.
Savukārt kā paziņojis Džons Kerijs, puses esot diskutējušas par iespējamību pirms miera sarunām izsludināt Sīrijā lokālus pamierus, piemēram Alepo pilsētā. Tāpat plānots veikt ieslodzīto apmaiņu, kā arī atvērt koridorus humānajai palīdzībai. Kerijs norādījis, ka pašlaik viss ir Sīrijas valdības rokās, kurai ir jāizrāda sava apņemšanās pildīt savulaik dotos solījumus, savukārt Lavrovs paudis cerību, ka viņu ierosinājumiem piekritīs arī Sīrijas opozīcijas kaujinieki.
Bet tikmēr Sīrijas valdība, komentējot opozīcijas izteikumus par to, ka prezidentam Asadam valstī vairs nav nākotnes, atkārtoti izteikusies, ka jebkādas prasības par Asada demisiju netiks izskatītas. Valdības paziņojumā arī norādīts, ka jebkādi izvirzītie priekšnoteikumi, kā arī atsevišķu personu sapņi, kas tiek uzskatīti par realitāti, tikai tuvina Ženēvas konferences izgāšanos vēl pirms tās sākuma.
