Sešus gadus ilgajā Sīrijas karā miruši vairāk nekā 300 000 cilvēku, bet vēl miljoniem bijuši spiesti doties bēgļu gaitās. Vairākās Apvienoto Nāciju organizētajās miera sarunu kārtās Ženēvā vienošanos par kara izbeigšanu līdz šīm tā arī nav izdevies atrast.
Šonedēļ ANO, Sīrijas valdības un opozīcijas delegācijas mēģinās vēl vienu reizi – otrdien Ženevā jāsākas astotajam sarunu raundam.
ANO īpašais sūtnis, Sīrijas miera sarunu vidutājs Stafans de Mistura sevi raksturojis kā „hronisku optimistu”. Viņš cer, ka šīs beidzot būs „īstas sarunas”.
Līdzīgas cerības pauda Misturas vietnieks Ramzi Ezedins Ramzi, kurš, gatavojoties sarunām, aizvadītajā nedēļas nogalē apmeklēja Damasku. „Politiskais process ir grūts un sarežģīts, jo situācija Sīrijā ir sarežģīta. Mēs savu stratēģiju būvējam pakāpeniski, soli pa solim. Ceru, ka šo Ženēvas sarunu kārtu iezīmēs aktīva [Sīrijas] valdības līdzdalība un vienotas opozīcijas delegācijas klātbūtne. Tas varētu sekmēt politiskā procesa virzību uz priekšu,” stāsta Ramzi.
Lai reāli pavirzītos uz priekšu, abām pusēm ir jāpārvar šķērslis, kas bijis pamatā iepriekšējo sarunu neveiksmēm – jautājums par Sīrijas prezidenta Bašara al Asada likteni.
Opozīcija līdz šim uzstājusi, ka viņam nav vietas Sīrijas politiskajā nākotnē.
Pirms dažām dienām opozīcija, kas sastāv no vairākiem atzariem, panāca vienošanos uz Ženēvu sūtīt vienotu delegāciju. Kā izskatās, tās pamatnostāja joprojām ir - Sīrija bez Asada. „Mūsu mērķis ir atrast alternatīvu Bašara al Asada režīmam. Tas ir mūsu uzdevums, ne mazāk par to. Tas prasīs laiku,” saka Sīrijas opozīcijas Augstās sarunu komitejas locekle Basma Kodmani.
Pēdējos pāris gados opozīcijas pozīcijas gan ir vājinājušās. Līdz ar Krievijas militāro iesaistīšanos Sīrijas karā svaru kausi ir nosvērušies par labu Asada režīmam.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēl pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Sīrijas bruņotie spēki tagad kontrolējot 98% valsts teritorijas.
Maskava spēlējusi arvien redzamāku lomu. Tostarp līdz ar Irānu un Turciju rīkojot paralēlu Sīrijas miera sarunu procesu Astanā. Kazahstānā notikušo sarunu rezultātā izveidotas četras tā dēvētās deeskalācijas zonas. Tas ļāvis mazināt vardarbību, tomēr kaujas un uzlidojumi turpinājušies.
Pirms nedēļas Krievijas un Sīrijas prezidenti Putins un Asads tikās Sočos Krievijā.
Asads runāja gan par militāriem, gan politiskiem panākumiem. Viņš teica, ka Damaska ir gatava runāt par politisko noregulējumu – īpaši pēc panākumiem kaujas laukos pret teroristiem. Sīrijas prezidents līdz šim par „teroristiem” saucis ne tikai džihādistus, bet arī opozīcijas kaujinieku grupas. „Īpaši pēc tam, kad esam guvuši uzvaras pār teroristiem, šobrīd esam ieinteresēti politiskā procesa virzībā uz priekšu. Mēs uzskatām, ka situācija, kas izveidojusies vairākās vietās, arī politiskajā ziņā – tā ļauj mums paļauties, ka politiskajā procesā būs progress. Mēs negribam skatīties atpakaļ. Mēs atzinīgi novērtējam visus, kas patiešām ir ieinteresēti politiskajā noregulējumā, un esam gatavi ar viņiem runāt,” norāda Asads.
Nav lielu cerību, ka būtisku izrāvienu par politisko noregulējumu izdosies panākta arī šajā Ženēvas sarunu kārtā. Tās aizēno un apdraud ziņas, ka svētdien Krievijas uzlidojumos Sīrijas austrumos džihādistu grupējuma „Daīš” pozīcijām nogalināti arī vairāk nekā 50 civiliedzīvotāji.
