“Izmantot šo iespēju nebūs viegli. Sīrijā joprojām ir vissmagākā krīze, tur turpinās vardarbība un terorisms, kā arī darbojas piecas starptautiskas armijas. Tas rada drausmīgas ciešanas un pārkāpumus, dziļi šķeļ sabiedrību un rada iedzīvotāju izmisuma sajūtu gan valstī, gan ārpus tās teritorijas. Nepastāv savstarpēja uzticēšanās,” norādīja Pedersens.
“Konstitucionālajai komitejai būs patiešām liela nozīme, ja tā kļūs par pirmo soli sarežģītajā ceļu no šī konflikta uz jauno Sīriju,” uzsvēra Pedersens.
ANO Drošības padomes sēdē Pedersens arī atgādināja, ka jaunizveidotajā komitejā būs prezidenta Bašara al Asada valdības, opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, kopā 150. Katrai no šīm grupām atvēlētas 50 vietas. Komitejas sēdes notiks Šveices pilsētā Ženēvā.
Tikmēr mediju pārstāvji norāda, ka par zināmu situācijas uzlabošanos reģionā liecina arī svarīga Irākas un Sīrijas robežas šķērsošanas punkta darbības atsākšana. Tas atrodas teritorijā, ko pirms neilga laika pilnībā kontrolēja džihādistu grupējums “Daīš” jeb “Islāma valsts”. Abu valstu attiecību normalizēšana vienlaikus liecina par Sīrijas prezidenta Asada pozīciju nostiprināšanos, un tieši no oficiālās Damaskas gatavības piekāpties būs atkarīgs miera process.
KONTEKSTS:
Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011. gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem.
Sīrijas prezidenta Bašara al Asada spēki kopš 2015. gada guvuši pārsvaru pilsoņu karā un pašreiz kontrolē 60% valsts teritorijas. Maskava atbalsta Asada spēkus ar gaisa uzlidojumiem.
