Apvienoto Nāciju Organizācijas Bēgļu aģentūra pagājušajā nedēļā nāca klajā ar jaunākajiem aprēķiniem, kas liecina, ka pirmo reizi kopš pilsoņu kara sākuma Sīrijā bēgļu skaits no šīs valsts ir pārsniedzis divus miljonus. Tas nozīmē, ka šī ir pēdējās desmitgadēs lielākā bēgļu krīze visā pasaulē.
Vislielāko bēgļu pieplūdumu šo divarpus gadu laikā ir izjutušas Sīrijas kaimiņvalstis - Turcija un Jordānija. Taču arvien vairāk bēgļu mēģina izmantot Turciju, lai tālāk mēģinātu meklēt patvērumu Eiropas Savienības valstīs. Kā norāda interneta portāls „EurActive”, ļoti bieži bēgļi izmanto Grieķiju, taču šajā valstī valdošās ekonomiskās krīzes dēļ attieksme pret ieceļotājiem ir diezgan skeptiska. Tāpēc Sīrijas bēgļi pēdējā laikā arvien aktīvāk dodas uz Maķedoniju vai Bulgāriju, arī Serbiju, cenšoties nokļūt Ungārijā.
Piemēram Bulgārijā, kuras robeža ar Turciju ir Eiropas Savienības ārējā robeža, bēgļu skaits ir pieaudzis vairāk nekā 10 reižu. Ja 2011. gadā šajā valstī patvērumu lūdza 85 sīriešu bēgļi, tad 2012. gadā jau 450, bet šī gada pirmajos septiņos mēnešos jau 855. Tiek uzskatīts, ka aptuveni divreiz vairāk bēgļu robežu šķērso nelikumīgi. Arī Rumānijā bēgļu skaits pieaudzis par 80%, sasniedzot 640 cilvēkus. Abās valstīs bēgļu centri ir pārpildīti un varas iestādēm trūkst līdzekļu jaunu bēgļu uzņemšanai.
Notiekošais ir izraisījis pamatīgu satraukumu arī Briselē. Eiropas Savienības Starptautiskās sadarbības, humānās palīdzības un krīzes reaģēšanas komisāre Kristalina Georgijeva ir vērsusies pie starptautiskās sabiedrības, atkārtoti aicinot rast Sīrijas krīzei politisku risinājumu:
„Es aicinu pārtraukt karošanu un atrast politisku risinājumu. Līdz tam es aicinu visas iesaistītās puses ievērot starptautiskos humānos likumus un aizsargāt civiliedzīvotājus un tos, kuri palīdz viņiem izdzīvot. Lai arī cik traģiska un nežēlīga tā nebūtu, patiesība ir tāda, ka, vardarbībai kļūstot daudz brutālākai, bēgļu straume turpinās palielināties. Un galvenokārt par mērķi kļūst tieši civiliedzīvotāji.”
Pēdējā laikā par iespējamo bēgļu pieplūdumu arvien vairāk spriež arī finansiālo grūtību nomāktā Kipra. Varas iestādes ir gatavas ik dienu uzņemt līdz pat 10 tūkstošiem sīriešu bēgļu ar noteikumu, ka tikpat liels skaits bēgļu tiek pārvesti uz citām valstīm divu dienu laikā. Tiek norādīts, ka Kipra ir gatava darboties tikai kā tranzītvalsts, līdzīgi kā tas savulaik notika 2006. gadā, kad Libānas un Izraēlas bruņotā konflikta laikā caur šo salu tika evakuēti aptuveni 65 tūkstoši libāniešu.
Savukārt Zviedrija ir kļuvusi par pirmo Eiropas Savienības dalībvalsti, kas ir solījusi Sīrijas bēgļiem pastāvīgo uzturēšanās atļauju, ja vien viņiem būs izdevies nokļūt līdz Zviedrijai. Kopš pagājušā gada Zviedrijā patvērumu ir ieguvuši gandrīz 15 tūkstoši sīriešu. Zviedrijas migrācijas dienests norāda, ka iegūstot pastāvīgās uzturēšanās atļauju, sīriešiem būs iespējams nogādāt uz Zviedriju arī savas ģimenes. Šī Zviedrijas iniciatīva jau guvusi arī atzinīgus vārdus no Eiropas Savienības iekšlietu komisāres Sesīlijas Malmstrēmas, kas pati ir zviedriete. Viņa ir aicinājusi citas Eiropas Savienības dalībvalstis sekot Zviedrijas piemēram, norādot uz nepieciešamību izrādīt solidaritāti. Līdz šim vien Vācija ir izteikusi gatavību uzņemt 5 tūkstošus bēgļu, bet Austrija - piecus simtus.
Tikmēr arī Apvienoto Nāciju Organizācija ir aicinājusi starptautisko sabiedrību piešķirt papildus 3,3 miljardus dolāru humānās palīdzības sniegšanai gan bēgļiem, gan Sīrijas iedzīvotājiem. Viena no pirmajām valstīm, kas atsaucās šim aicinājumam bija Lielbritānija. Lai arī tā sākotnēji vēlējās atbalstīt militāru triecienu izdarīšanu pret Sīriju, pēc parlamenta noraidošā balsojuma Deivida Kamerona valdība tagad apņēmusies kļūt par vadošo palīdzības sniedzēju pasaulē.
„Mēs jau tagad esam otrā lielākā donorvalsts, piegādājot humāno palīdzību, kas tik ļoti ir nepieciešama gan Sīrijas iekšienē, gan tādās kaimiņvalstīs kā Jordānija un Turcija. Mēs turpināsim to darīt un palīdzēsim vadīt visu pasauli šajos centienos. Lielbritānija ir piešķīrusi vairāk nekā 300 miljonus mārciņu un mūsu palīdzība ir izglābusi desmitiem tūkstošus dzīvību. Es pats esmu bijis Jordānijā bēgļu nometnē un es zinu, cik daudz darba un līdzekļu tur tiek ieguldīts. Protams, ir grūtības nogādāt palīdzību pašā Sīrijā, taču mēs turpināsim darbu pie tā, lai šīs problēmas atrisinātu,” skaidro Deivids Kamerons.
Kā norāda bēgļu lietu nevalstiskās organizācijas, atsevišķu valstu iesaistīšanās Sīrijas bēgļu krīzes risināšanā ir apsveicama, taču kopumā Eiropas Savienībā par šiem jautājumiem aktīvas diskusijas faktiski nenotiek.
