ASV vadītā koalīcija uzbrukumus grupējuma „islāma valsts” pozīcijām turpina jau kopš 2014.gada, un pašlaik vislielākā uzmanība tiek pievērsta grupējuma pasludinātā kalifāta galvenā atbalsta punkta - Rakas pilsētas – atkarošanai.
Otrdien, 21.martā, notikušais uzbrukums skolas ēkai, kurā izvietotas pārvietotās personas no pašas Rakas, Alepo un Homsas pilsētām, atrodas aptuveni 30 kilometru attālumā no Rakas.
Sīrijas cilvēktiesību observatorijas aktīvisti norādīja, ka uzlidojumā dzīvību zaudējuši vismaz 33 cilvēki. To, ka uzbrukumā vainojami tieši koalīcijas spēki, aktīvisti nosakot pēc izmantotajām lidmašīnām, lidojuma plāniem un izmantotās munīcijas. Koalīcija pagaidām šīs ziņas nav komentējusi, vien norādot, ka Rakas tuvumā pirmdien ir veikti vismaz 19 uzlidojumi, tostarp arī vairākām „Islāma valsts” galvenajām mītnēm.
Šīs ziņas izskan neilgi pēc tam, kad koalīcijas spēki atzina, ka uzlidojumos Sīrijai un Irākai neapzināti varētu būt nogalināti vismaz 220 civiliedzīvotāji. Novērotāji gan uzskata, ka šie skaitļi ir ievērojami lielāki.
Cīņa pret grupējumu „Islāma valsts” trešdien būs uzmanības centrā Vašingtonā, kur ASV prezidents Donalds Tramps tiksies ar 68 valstu lielās starptautiskās koalīcijas dalībvalstu pārstāvjiem.
Neilgi pēc stāšanās amatā Tramps uzdeva militārajai pavēlniecībai steidzamības kārtā izstrādāt stratēģiju „Islāma valsts kalifāta” likvidēšanai. Pagājušajā mēnesī Pentagons šādu plānu prezidentam iesniedza, un sagaidāms, ka trešdien ar to tiks iepazīstināti arī sabiedrotie. Uzaicināto personu sarakstā ir arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kurš otrdien tikās ar ASV aizsardzības ministru Džeimsu Marisu, kas norādījis, ka transatlantiskās saites kļūstot arvien ciešākas.
Lai arī NATO kā alianse nav tieši iesaistīta pret “Islāma valsti” izveidotajā koalīcijā, daudzas tās dalībvalstis ir. Tikšanās laikā Stoltenbergs atzinis, ka alianse tomēr varētu spēlēt nozīmīgu lomu, piemēram, apmācot vietējos spēkus un palielinot to spējas, līdzīgi kā tas savulaik ir darīts Afganistānā un Balkānos.
Taču izdevums “Foreign Policy” norādīja, ka ASV vēlme izcīnīt uzvaru Rakas pilsētā var novest pie nozīmīga NATO sabiedrotā – Turcijas – zaudēšanas. Iemesls tam ir ASV paļaušanās uz Sīrijas kurdu kaujiniekiem no Tautas aizsardzības vienībām, kuri tiek atbalstīti gan ar gaisa spēkiem, gan munīcijas piegādēm.
Turcijas varas iestādes šo grupu uzskata par valstī aizliegtās un par teroristu organizāciju pasludinātās Kurdistānas Strādnieku partijas atzaru. Ankara uzskata, ka Kurdistānas Strādnieku partija ir izmantojusi Sīrijas kurdu teritorijas, lai apmācītu kaujiniekus potenciāliem uzbrukumiem Turcijā.
Turcijas premjerministrs Binali Jildirims šomēnes brīdināja, ka gadījumā, ja Vašingtona teroristus vērtēs augstāk nekā savus sabiedrotos, abu pušu attiecības var tikt pamatīgi iedragātas.
“Foreign Policy” norādīja, ka pagaidām gan nav zināms, kā varētu izpausties šī attiecību pasliktināšanās, pieļaujot, ka Turcija var liegt koalīcija gaisa spēkiem izmantot savu gaisa spēku bāzi, kā arī var censties pastiprināt sadarbību ar Krieviju. Lai arī Vašingtona ir sākusi diskutēt par turpmāku kurdu spēku atbalstīšanu, militārie eksperti atzīst, ka bez kurdu atbalsta Turcijas spēkiem un Ankaras atbalstītajiem Sīrijas arābu spēkiem, visticamāk, Raku atkarot neizdosies.
