Pagaidām nav izdevies noskaidrot, kurš par šo incidentu ir atbildīgs, taču izskan versijas, ka uzbrukums noticis tikai dažas stundas pēc tam, kad šajā reģionā tika notriekts Krievijas armijas transporta helikopters. Avārijā dzīvību zaudēja visi pieci apkalpes locekļi un šie ir lielākie Krievijas militārie zaudējumi Sīrijas operācijas laikā.
Kaujinieku pārstāvji ir izteikuši pieņēmumu, ka hlora gāzes uzbrukumā varētu būt vainojami tieši krievu spēki. Krievijas militārā vadība gan šādas ziņas kategoriski noraidījusi, uzsverot, ka šāds incidents vispār nav noticis un apgalvojumi esot pilni ar nepatiesu informāciju.
Sīrijas armija ar Krievijas gaisa spēku atbalstu turpina pretuzbrukumu Alepo pilsētā ielenktajiem nemierniekiem, kuri pēdējās dienās sākuši ofensīvu ar mērķi pārraut aplenkumu.
Kopš Sīrijas opozīcijas kaujinieku pilnīgas ielenkšanas valsts otrajā lielākajā pilsētā Alepo ir pagājis gandrīz mēnesis. Gan cilvēktiesību aktīvisti, gan citi eksperti prognozēja, ka agri vai vēlu Sīrijas valdības spēki sāks izšķirošo uzbrukumu, lai pilnībā atgūtu kontroli pār stratēģiski svarīgo pilsētu.
Taču, kā ziņo ārvalstu informācijas aģentūras, kopš nedēļas nogales nemiernieku kaujinieki ir uzsākuši pretuzbrukumu, cenšoties pārraut aplenkumu un apvienoties ar domubiedru kontrolētajiem rajoniem pilsētas rietumu daļā. Kā aģentūrai “Reuters” pastāstījuši kaujinieku pārstāvji, uzbrukumam ir sakoncentrēti aptuveni desmit tūkstoši vīru, kā arī aptuveni simt tanku un simtiem raķešmetēju. Vienlaicīgi tiek ziņots, ka ir sagatavoti arī vairāki spridzinātāji – pašnāvnieki, kuru uzdevums esot sprāgstvielām pildītās automašīnās uzbrukt Sīrijas armijas pozīcijām. Cilvēktiesību aizstāvji pašreizējo karadarbību vērtē kā apjomīgāko kauju, bet paši nemiernieki to jau nosaukuši par "lielo cīņu par Alepo”.
Vienlaicīgi gan tiek norādīts, ka valdības kontrolētie spēki izrāda sīvu pretestību un šajā darbā lielu lomu spēlē arī Krievijas gaisa spēku atbalsts. Bombardējot nemiernieku pozīcijas, ir izdevies palēnināt kaujinieku virzīšanos uz priekšu un atgūt kontroli pār vairākām nozīmīgām virsotnēm un apkārtējiem ciematiem.
Sīrijas valdība izskanējušo informāciju nav komentējusi vispār. Taču aktīvisti norāda, ka Sarakebas tuvumā ķīmiskie uzbrukumi notiek ne pirmo reizi. Sīriešu amerikāņu medicīniskās sabiedrības aktīvisti martā apgalvoja, ka kopš 2011. gada Sīrijā kopumā ir veikti 160 ķīmiskie uzbrukumi, kuros gājis bojā gandrīz pusotrs tūkstotis cilvēku, bet vēl vairāk nekā 14 000 ir guvuši ievainojumus.
Jaunās sadursmes Alepo kārtējo reizi saasinājušas arī Krievijas un ASV attiecības. ASV valsts sekretārs Džons Kerijs pirmdien aicināja Krieviju un Sīrijas valdību atturēties no ofensīvām operācijām, norādot, ka šīs sadursmes ir liegušas konkurējošo pušu pārstāvjiem tikties, lai vienotos par politisko pārejas procesu valstī.
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs gan paziņoja, ka šāds ASV pārstāvja tonis, kas līdzinās ultimātam, ir nepieņemams. Pēc viņa vārdiem, Vašingtonai ir raksturīgi nodarboties ar šantāžu, taču brīdī, kad cīņā pret teroristiem ir izdevies gūt panākumus, pieprasīt uzbrukumus pārtraukt esot neadekvāti. ASV valsts departaments savukārt atbildējis, ka Džons Kerijs tikai vēloties konflikta diplomātisku risinājumu un viņa izteikumi tikai pierādot, ka Savienoto Valstu pacietība nav bezgalīga. Vēl pirms pāris nedēļām Kerijs pieļāva, ka Sīrijas gadījumā varētu pielietot arī plānu B, vienlaicīgi gan nepaskaidrojot, ko tas varētu ietvert.
Savulaik viena no lielākajām un bagātākajām Sīrijas pilsētām Alepo ir atradusies dažādu konfliktu centrā jau kopš pilsoņu kara sākuma Sīrijā 2011. gadā.
