Spānijas Žurnālistu federācija paudusi, ka ir neizsakāmi priecīga par šo iznākumu, jo Sīrijā kara gados daudzi žurnālisti gan pazuduši, gan nogalināti.
Trīs spāņu žurnālisti – Anhels Sastre, Antonio Pampliega un Hosē Manuels Lopess - pazuda aizvadītā gada jūlijā Turcijas robežām visai tuvu esošajā un nemieru un intensīvas kara darbības pārņemtajā Alepo.
Ziņas par viņiem pazuda īsi pēc tam, kad visi trīs bija nonākuši kara pārņemtajā Sīrijā. Žurnālisti visi trīs strādāja kā ārštata korespondenti un gatavoja dokumentālu pētījumu par to, kas notiek Sīrijā. Alepo ir zināma kā vieta, kur par ietekmi cīnās ne vien Sīrijas prezidenta Bašara al Asada armija un tās opozīcija, bet arī dažādi grupējumi, to skaitā arī teroristiskā organizācija „Islāma valsts” jeb „Daīš”. Šajā vietā un arī citur Sīrijā jau iepriekš bija pazuduši gan ārvalstu, gan arī pašas Sīrijas žurnālisti, par kuriem vai nu ziņu nav joprojām, vai arī pienākušas vēstis, ka viņi ir nogalināti.
Starptautiskā preses un vārda brīvības organizācija „Reportieri bez robežām” Sīriju nodēvējusi par visbīstamāko valsti uz planētas, kur šobrīd strādāt žurnālistiem.
Tādēļ ziņas par trīs spāņu atbrīvošanu gan pasaulē, gan, protams, jo īpaši pašā Spānijā uztvertas ar milzu prieku un atvieglojumu. „Ārkārtīga sajūsma un neaprakstāmas emocijas,” tā ziņu par trīs žurnālistu atbrīvošanu raksturojusi Spānijas Žurnālistu federācijas prezidente Elsa Gonsalesa.
Visi trīs, kā vēsta Spānijas valdība, patlaban atrodas Turcijā, ir pie labas veselības un gaida atgriešanos mājās.
Tas, kurš no grupējumiem nolaupīja žurnālistus un kā notikusi visu trīs atbrīvošana, kas ir izšķīris viņu likteni, pagaidām vēl nav skaidri zināms. Medijos ir dažāda informācija. Spānijas izdevums „El Pais” lēš, ka nolaupītāji ir bijuši teroristiskās organizācijas „Al Qaeda” Sīrijas atzars
Saprotams, ka bez Spānijas atbrīvošanā ir iesaistījušās vēl citu valstu valdības, to vidū arī Turcija un Katara.
Šī gan nav pirmā reize, kad ir izdevies no gūsta atbrīvot spāņu žurnālistus. Iepriekš, vēl 2014. gadā, brīvībā izlaida arī citus divus Spānijas reportierus, kurus „Islāma valsts” jeb „Daīš” apcietinājumā bija noturējusi pusgadu.
Tajā pašā gadā teroristi atbrīvoja arī amerikāņu, divus zviedru un četrus franču žurnālistus. Nevienā no šiem gadījumiem nedz valdība, nedz mediju organizācijas neatklāja, kā panākta kolēģu atbrīvošana. Tolaik vēstīja, ka islāmistu gūstā kopumā varētu būt ap 30 reportieru, taču bieži vien gan valstu valdības, gan paši mediji par to klusē, lai nekāda informācija no malas netraucētu sarunām par atbrīvošanu. Tāpat vēstures annālēs noklust ziņas, vai ir maksāta izpirkuma nauda.
Taču pēdējo trīs Spānijas žurnālistu atbrīvošana šķiet brīnumaina arī tādēļ, ka Alepo pēdējās nedēļās piedzīvo jaunu vardarbības vilni, kas esot teju lielākais, kopš Sīrija ir vairāk nekā piecu gadu karā. Te ir pastiprinājušies uzlidojumi, ko veic Asada un Krievijas bruņoties spēki par spīti centieniem panākt pamieru.
Kopš trešdienas pašā Alepo ir izsludināta uguns pārtraukšana, kas esot pagarināta līdz pirmdienai, taču ciematos ap pilsētu tā nav rimusi.
Līdz ar notikumiem Alepo nedrošāka dzīve ir kļuvusi arī Sīrijai tuvu esošajās Turcijas pierobežas pilsētās.
