ĪSUMĀ:
- Pēc aizdomām par ķīmisko ieroču lietošanu Dumas pilsētā Sīrijā ieradās speciālas organizācijas eksperti, lai vētītu šo lietu.
- Taču ekspertiem liedz pieeju Dumas pilsētai. Iespējams, tā Sīrija un Krievija mēģina traucēt izmeklēšanai.
- Krievija apšauba ķīmisko ieroču lietošanu Dumā un noraida aizdomas par pierādījumu slēpšanu.
- Eiropas Savienība aicina atsākt miera sarunas un arī brīdina Sīriju par iespējamām sankcijām.
Starptautiskās ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas eksperti Sīrijā ieradās pagājušā sestdienā, 14.aprīlī – tajā pašā dienā, kad Lielbritānija, Francija un Savienotās Valstis veica raķešu triecienus pret objektiem, kurus saista ar ķīmisko ieroču ražošanu un glabāšanu. Savukārt svētdien ekspertiem vajadzēja būt Dumas pilsētā un pirmdien pilnībā sākt darbu.
Taču neatkarīgajiem ekspertiem joprojām liegts apmeklēt Dumas pilsētu, kuras iekarošanas laikā izskanēja ziņas par aizliegto ieroču pielietošanu.
Lielbritānija vaino Sīrijas un Krievijas amatpersonas mēģinājumos traucēt neatkarīgai notikušā izmeklēšanai.
Krievija aizvien apšauba ķīmisko ieroču lietošanu
Tikmēr Krievija apgalvo, ka pagaidām nevar nodrošināt pieeju vietai saistībā ar notikušajiem raķešu triecieniem. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs intervijā britu raidorganizācijas BBC raidījumā „Hard Talk” noliedza, ka Krievija būtu iesaistījusies pierādījumu slēpšanā, kā arī noliedza, ka šādi izbrukumi vispār būtu bijuši.
„Nav pieradījumu, ka 7.aprīlī Dumā būtu lietoti ķīmiskie ieroči. Visi pierādījumi, uz kuriem balstījās Lielbritānijas, Francijas un ASV līderi, bija iegūti no medijiem un sociālās saziņas tīkliem,” sacīja Lavrovs.
Lavrovs arī uzsvēra, ka Rietumu uzlidojumi sākti, pirms Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas inspektoriem bija iespējams nokļūt Dumā. Viņš arī norādīja, ka iespējamā konfrontācija starp ASV un Krieviju ir tikusi novērsta, taču, viņaprāt, sliktās komunikācijas dēļ Rietumi un Krievija ir piedzīvojuši vēl dramatiskāku brīdi nekā Aukstā kara laikā.
ES spriež par turpmāko rīcību
Kopš 2014.gada ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija kopumā reģistrējusi 390 apsūdzības par ķīmisko ieroču izmantošanu Sīrijā. Rietumvalstis apgalvo, ka saistībā ar pēdējo no šiem gadījumiem tika savākts pietiekams pierādījumu skaits, lai lemtu par nepieciešamību iejaukties militāri.
Tikmēr Eiropas Savienības ārlietu ministri, kuri pirmdien tiekas Luksemburgā, ir vienoti atbalstījuši koalīcijas uzlidojumus Sīrijas militārajiem objektiem.
ES ārlietu ministri ir aicinājuši sākt jaunu miera sarunu posmu un brīdinājuši Bašara al Asada režīmu par iespējamām jaunām sankcijām.
“Mēs īpaši aicinām Krieviju un Irānu izmantot savu ietekmi Damaskā, lai sāktu jēgpilnas diskusijas ANO paspārnē Ženēvā. Kā zināt, mēs vienmēr esam skaidri pateikuši, ka esam gatavi sākt finansēt Sīrijas atjaunošanu, bet tikai tad, kad Ženēvā tiks uzsākts politiskais process. Cilvēki cieš un mirst, un es domāju, ka visai starptautiskajai sabiedrībai jāuzņemas atbildība, lai to apturētu,” sacīja ES augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni.
Vienlaikus izskanējis, ka aizkulisēs daļa Eiropas Savienības diplomātu jau runā par to, ka Asada režīma militārās kampaņas noslēgums un uzvara pār nemierniekiem ar Krievijas un Irānas atbalstu vairs ir tikai laika jautājums, un Eiropas Savienībai savu nostāju var nākties mainīt.
Uzlidojumus Sīrijai pirmdien apspriež arī Lielbritānijas un Francijas parlamentos. Abu valstu vadītāji iepriekš ir pauduši, ka šī bija vienīgā praktiskā iespēja, lai novērstu varbūtību, ka Asada režīms ķīmiskos ieročus izmanto atkal.
Francijas prezidents Emanuels Makrons uzsvēris, ka izvirzītie operācijas mērķi tika izpildīti nevainojami, un izcēlis savas administrācijas lomu ASV prezidenta Donalda Trampa pārliecināšanā gan par izvēlētajiem militāro triecienu mērķiem, gan darbu pie ilgtermiņa stratēģijas stabilitātes nodrošināšanai Sīrijā.
No ASV Sīrijā patlaban ir aptuveni 2000 karavīri. Baltā nama pārstāve Sāra Sandersa gan norādījusi, ka prezidents Donalds Tramps tomēr vēlētos, lai karavīri tomēr drīzumā atgriežas mājās. Tajā pašā laikā Tramps ir norādījis, ka ASV ir gatavas īstenot uzlidojumus atkal, ja vien būs tāda nepieciešamība.
KONTEKSTS:
ASV, Francija un Lielbritānija agrā sestdienas, 14.aprīļa, rītā veica uzlidojumus vairākām ar ķīmiskajiem ieročiem saistītām vietām - zinātniskās izpētes centram ķīmisko ieroču ražošanai, kā arī ieroču glabātavām un komandpostenim.
Gaisa triecieni ir atbilde ķīmiskajam uzbrukumam, kas 6.aprīlī notika Sīrijas pilsētā Dumā un nogalināja 40 cilvēkus. Tas tiek uzskatīts par ķīmisko uzbrukumu, jo, pēc Pasaules Veselības organizācijas paziņotā, vairāk nekā 500 cilvēkiem konstatēti simptomi, kādi raksturīgi pēc saindēšanās ar ķīmiskām vielām.
ASV, Francijas un Lielbritānijas mērķis ir atturēt Sīriju no ķīmisko ieroču izmantošanas.
Latvijas Ārlietu ministrija norāda, ka raķešu triecieni Sīrijas militārai infrastruktūrai ir atbilstoša rīcība, lai nepieļautu turpmāku ķīmisko ieroču izmantošanu pret Sīrijas civiliedzīvotājiem, kā arī izsaka nožēlu, ka Krievija izmantoja veto tiesības ANO Drošības padomē, apturot rezolūcijas projektu par jauna neatkarīga izmeklēšanas mehānisma par ķīmiskajiem uzbrukumiem Sīrijā izveidi.
Krievija jau paziņojusi, ka uzbrukums nepaliks bez atbildes. Tā aizstāv savu sabiedroto Sīriju, norādot, ka runāt par ķīmisko uzbrukumu Dumā nav pamata.
