Sīriete par jauno migrantu krīzi – ES jāpalīdz izbeigt karu Sīrijā

Rima Dava pameta Sīriju 2012. gadā, lai turpinātu studijas maģistratūrā Vācijā starptautiskajās attiecībās un žurnālistikā. Mītnes zemē viņa kopš tā laika nav atgriezusies. Karš Sīrijā ilgst jau teju 10 gadus, bet jaunāko karadarbības uzliesmojumu rezultātā vēl vairākiem tūkstošiem cilvēku nācies pamest mājvietas. Pēc jaunākās vardarbības eskalācijas Sīrijas Idlibas provincē, kā rezultātā bojā gāja vairāki Turcijas karavīri, Turcijas prezidents Radžeps Tajips Erdogans paziņoja, ka vairs neaizturēs migrantus, kuri cer nokļūt Eiropas Savienībā (ES). Spriedze pie Grieķijas robežas nav rimusi.

Rima regulāri seko līdzi notikumu attīstībai savā dzimtenē, bet atzīst, ka tas nav vienkārši, jo “visu laiku jāpārbauda un jāsalīdzina vairāki avoti”. Rima sazinās ar draugiem, kuri vēl joprojām dzīvo Sīrijā, regulāri lasa ziņas sociālajos tīklos, kā arī salīdzina informāciju dažādos medijos un no atšķirīgām partijām. Latvijas Televīzijas “Pasaules Panorāma” sazinājās ar Rimu Davu, lai noskaidrotu viņas redzējumu uz pašlaik notiekošo pie Grieķijas robežas Turcijā. 

Anna Ūdre: Cik viegli ir uzturēt kontaktu ar draugiem, kuri vēl joprojām atrodas Sīrijā?

Rima Dava: Situācija ir dažāda dažādos valsts reģionos. Mani draugi un radinieki atrodas nosacīti drošos reģionos. No turienes es arī iegūstu informāciju par notiekošo valstī, bet, protams, tas ir sarežģīti. 

Kāda ir tavu radinieku un draugu ikdiena Sīrijā šobrīd?

Sīrijas ziemeļos situācija ir ārkārtīgi bīstama. Citviet valstī nenotiek konstanta militāra darbība, bet tajā pašā laikā arī tur ir daudz risku. Pat ja tur katru dienu nenotiek kaujas, bombardēšana, situācija jebkurā brīdī var mainīties. Bet ne visi vēlas pamest valsti. Tas nav vienkārši – doties projām, integrēties jaunā dzīvesvietā. Ikdiena Sīrijā ir grūta. Bieži nav tekoša ūdens, elektrības, gāzes, interneta. Turklāt viss ir ārkārtīgi dārgs, pat pirmās nepieciešamības preces. Cenas ir ļoti augstas, pat salīdzinot ar cenām Eiropā. 

Tajā brīdī, kad tiek pieņemts lēmums doties bēgļu gaitās, kādas ir opcijas, zinot, cik sarežģīta ir situācija Turcijā?

Situācija uz visām robežām ap Sīriju ir katastrofiska. Piemēram, kaimiņvalstī Libānā sīriešiem situācija ir drausmīga. Tas pats attiecas uz Jordāniju, arī Irāku, kur vēl joprojām norit karadarbība. Lai šķērsotu robežu, nepieciešama vīza un citi dokumenti, kurus ne vienmēr cilvēki paņem līdzi, dodoties bēgļu gaitās. Turklāt tas ir arī ļoti dārgi.

Sīrija karš norisinās jau deviņus gadus, līdz ar to arī tiem, kuriem bijis salīdzinoši labs darbs, doties prom no valsts izmaksās nesamērīgi dārgi. Dzīve ir praktiski neiespējama gan valsts iekšienē, gan ārpus tās. 

Kāda ir bijusi Turcijas loma bēgļu krīzes laikā, un kā tu vērtē Ankaras lēmumu atvērt robežas uz Eiropas Savienību?

Turcijā ir daudz bēgļu no Sīrijas, bet viņiem ir grūtības ar dokumentiem, ar darba atrašanu un apstākļiem. Dzīve tur nav viegla, bet Turcija vismaz piedāvā bēgļiem vietu, kur palikt. Vietu, kur nenotiek karadarbība. Bet tajā pašā laikā tas, ko šobrīd Erdogans dara, ir drausmīgi. Viņš izmanto patvēruma meklētājus, bēgļus kā līdzekli savā politiskā spēlē, lai izdarītu spiedienu uz Eiropas Savienību un iegūtu lielāku finansiālo atbalstu. Tas pats notika 2016. gadā, kad viņš pieņēma vairākus miljardus robežas aizvēršanai. 

­Kā tu vērtē Grieķijas reakciju uz cilvēku pieplūdumu pie robežām?

Tas, kas šobrīd notiek Grieķijā, arī ir šokējoši. Tā ir humanitārā krīze, bet Grieķija uz to atbild ne labāk kā Erdogans. Medijos redzamas fotogrāfijas un video, kur pret bēgļiem un patvēruma meklētājiem tiek pielietots spēks. Redzot sievietes un bērnus, kuriem jāatrodas tādā situācijā, es nespēju saprast, kāpēc tiek pārkāptas starptautiskās cilvēktiesības. Viena no cilvēktiesībām ir tiesības uz patvērumu. 

Grieķijas salu iedzīvotāji vaino gan Grieķijas valdību, gan Eiropas Savienību par nespēju risināt pašreizējo situāciju. Kāds, tavuprāt, ir situācijas risinājums?

Labākais risinājums kopumā ir kara izbeigšana Sīrijā, jo bēgļu krīze ir tā rezultāts. Neviens pats neizvēlējās pamest savu valsti un mājās, neviens neizvēlējās pats kļūt par bēgli. Karam netiks pielikts punkts, ja tiks noslēgta kārtējā vienošanās ar Erdoganu. Labākais risinājums būtu investēt naudu kara izbeigšanā un jaunas infrastruktūras izstrādē Sīrijā, lai atgūtu to, ko karš pēdējos deviņos gados iznīcinājis. Tādā gadījumā cilvēki atgrieztos un paliktu Sīrijā.

Erdogans neturēja savus solījumus un atvēra robežas, kā arī deva tukšus solījumus bēgļiem, kuri ir cietušie šajā situācijā. 

Kāda ir Eiropas Savienības loma konflikta izbeigšanā Sīrijā?

Uzskatu, ka pēdējos deviņus gadus Eiropas Savienība bijusi skatītāja lomā. Jā, viņi investēja humanitārā programmās un palīdzībā, bet labāk būtu izdarīt spiedienu uz konfliktējošajām pusēm, sevišķi uz pušu finansiālajiem avotiem, lai izbeigtu šo karu. 

Cik reāli ir, ka šī situācija varētu atrisināties tuvākajā nākotnē?

Es, protams, ceru uz konflikta drīzu atrisinājumu, lai gan grūti pateikt.

Kad tu pēdējoreiz biji Sīrijā, un kādas būtu tavas izjūtas, ja tu varētu atgriezties?

Kopš došanās projām man nav bijusi iespēja atgriezties. Ikkreiz, kad iedomājos par to, ka varētu atgriezties, es iedomājos par to Sīriju, kuru pametu. Iedomājos par kara neskarto valsti. Ne īpaši vēlos redzēt izpostīto, bet, kad būs tāda iespēja, es aizbraukšu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti