Jau vairākus gadus oficiālās Polijas neatkarības dienas svinības un patriotiskos pasākumus tradicionāli aizēno galēji labējo spēku organizēti gājieni. Tā, piemēram, pagājušajā gadā Varšavas ielās izgāja aptuveni 60 tūkstoši cilvēku. Starp gājiena organizatoriem bija tādi grupējumi kā Nacionāli radikālā nometne, Nacionālā kustība, kā arī Visas Polijas jaunatnes kustība, kura savas saknes saista ar antisemītiskām grupām, kas bija aktīvas vēl pirms Otrā pasaules kara. Pagājušā gada gājiena laikā daudzi no dalībniekiem nesa provokatīvus plakātus un izkliedza tādus saukļus kā „Tīras asinis, skaidrs prāts” vai „Eiropa būs balta vai arī neapdzīvota”, kā arī atsevišķos gadījumos iesaistījās konfliktos ar marša pretiniekiem.
Šogad, kad arī Polija atzīmē 100. gadadienu kopš neatkarības pasludināšanas, ir plānots rīkot līdzīgu gājienu, un tā organizatori cer, ka šoreiz demonstrācijā varētu piedalīties līdz pat 250 tūkstošiem cilvēku.
Taču nedēļas vidū Varšavas mēre Hanna Gronkieviča-Valca nacionālistu demonstrāciju aizliedza. Pēc viņas vārdiem, Varšava ir pietiekami daudz cietusi no agresīva nacionālisma un neatkarības atgūšanas simtgades svinībām šādi nebūtu jāizskatās.
Opozīcijā esošo partiju „Pilsoniskā platforma” pārstāvošā Gronkieviča-Valca paskaidrojusi, ka
nevēlas, lai atkārtotos vardarbība un rasisms, piebilstot, ka viņas lēmumu ietekmējušas arī bažas par drošību un nepieciešamību piesaistīt lielus drošības spēku resursus, tostarp armiju un militāro policiju.
Tas tāpēc, ka jau kopš vasaras vidus Varšavas policisti pieprasa darba apstākļu uzlabošanos un algas celšanu. Kopš oktobra protesti iegāja nākamajā fāzē, policistiem masveidā ņemot slimības lapas. Šajā nedēļā vien darbā nebija ieradušies aptuveni 14 tūkstoši kārtības sargu. Taču pēc policistu arodbiedrības un iekšlietu ministrijas pārrunām ceturtdienas vakarā tika paziņots par šī streika izbeigšanu.
Pēc nacionālistu gājiena aizliegšanas Polijas vadība paziņoja, ka tiks rīkots alternatīvs neatkarības gājiens. Tajā piedalītos gan valsts prezidents Andžejs Duda, gan premjerministrs Mateušs Moraveckis, gan arī valdošās partijas „Likums un taisnīgums” līderis Jaroslavs Kačiņskis.
Premjera birojs paskaidrojis, ka šajā gājienā piedalītos gan militārā tehnika, gan valsts amatpersonas, gan militārpersonas, gan arī ikviens interesents.
Prezidents un premjers aicinājuši visus poļus, neatkarīgi no viņu politiskajiem uzskatiem, piedalīties šajā gājienā, nesot tikai balti sarkanos Polijas karogus un karogus ar valsts ģerboni, jo galu galā simtgades svinības notiek tikai vienreiz un tās nevajadzētu sabojāt.
Lai arī partija „Likums un taisnīgums” pati tiek nereti vainota labējās un nacionālistiskās politikas atbalstīšanā, premjerministrs Moraveckis paziņojis, ka valdība nekādos apstākļos nepieņems un neatļaus galēji labējo spēku pulcēšanos Polijā.
Taču ceturtdienas vakarā par pārsteigumu parūpējās Varšavas apgabaltiesa, kura, izskatot nacionālistu iesniegto sūdzību, atcēla pilsētas vadības aizliegumu rīkot galēji labējo spēku demonstrāciju. Pēc šī sprieduma Polijas galēji labējo spēku pārstāvji paziņojuši, ka jūtas kā uzvarētāji un iecerētais svētdienas neatkarības gājiens notiks. Un šajā situācijā vairs nav skaidrs, vai svētdien notiks arī paralēlais varas iestāžu atbalstītais gājiens.
